Panorāma

Latvija aicina Eiropu tūlīt pārtraukt Krievijas gāzes pirkšanu

Panorāma

Ukrainas iedzīvotāja: Mums katru dienu ir 11. septembris

Humānās kravas nesasniedz Mariupoli

Humānās kravas nesasniedz Mariupoli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Jau ceturto dienu pēc kārtas humānās kravas nespēja sasniegt Ukrainas pilsētu Mariupoli, ko nemitīgi apšauda un bombardē Krievijas armija. Pēc dzemdību nama un bērnu slimnīcas sabombardēšanas Krievija ceturtdien turpināja uzlidojumus. Vienā no tiem cietusi Ukrainas Ārkārtas situāciju dienesta Galvenās pārvaldes ēka, dzīvojamās mājas un citas celtnes.

Iespējams, viena no drūmākajām Krievijas sāktā kara Ukrainā lappusēm tika pāršķirta ceturtdien, 9. martā, kad Krievijas karaspēks iznīcināja dzemdību namu un bērnu slimnīcu. Šo uzbrukumu ir atzinusi arī Krievijas puse, apgalvojot, ka uzlidojuma brīdī tajā nebija grūtnieču ar bērniem.

“Mūsu delegācija ANO Drošības padomē izklāstīja faktus par to, ka šo dzemdību namu jau sen ir ieņēmis bataljons “Azov” un citi radikāļi. No turienes izdzina visas grūtnieces, visas medmāsas, medicīnisko personālu. Tā bija ultraradikālā bataljona “Azov” bāze,” paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Tā gan nav taisnība. Krievijas uzlidojumā kopumā cietuši 17 dzemdību nama darbinieki un viena topošā māmiņa. Uzlidojumā gājuši bojā trīs cilvēki, toskait viens bērns, ziņo Mariupoles pilsētas dome.

Pēc šiem atspēkojumiem Krievijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē savā “Twitter” kontā izplatīja dezinformāciju, ka attēlos no Mariupoles dzemdību nama redzamā grūtniece, blogere Marianna Podgurskaja it kā nevarēja tur atrasties.

Sižeta iznākšanas brīdī Krievijas vēstniecības tvīts tika izdzēsts par sociālā tīkla noteikumu pārkāpumiem.

Emocijas pēc dzemdību nama iznīcināšanas neslēpa Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: “Bērnu slimnīca, dzemdību nams. Ar ko tie draudēja Krievijas Federācijai? Kas tā par valsti – Krievijas Federācija, kas baidās no slimnīcām, dzemdību namiem un iznīcina tos? Ko? Tur bija mazie benderovieši? Grūtnieces taisījās šaut uz Rostovu? Kāds dzemdību namā ņirgājās par krievvalodīgajiem? Kas tas bija? Slimnīcas denacifikācija?”

Gan ASV, gan NATO valstīm Ukraina jau vairākas reizes lūgusi noteikt virs valsts teritorijas lidojuma aizlieguma zonu. Arī šoreiz.

“Mēs lūdzam, mēs ļoti lūdzam mūsu partneriem palīdzību. Mēs lūdzam aizvērt debesis virs Ukrainas, lai apturētu šo genocīdu, kas turpinās visā valsts teritorijā. Mūs nogalina, mūs iznīcina kā nāciju. Mūs izdzēš no Ukrainas kartes. Mūs – ukraiņus,” sacīja Mariupoles mērs Vadims Boičenko.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda, ka dzemdību nama un bērnu slimnīcas iznīcināšana Mariupolē ir galīgais pierādījums tam, ka tiek īstenots ukraiņu tautas genocīds.

Savukārt ceturtdienas rītā no Zaporižjes uz Mariupoli nosūtītais konvojs ar humāno kravu atkal atgriezās Zaporižjē. Mariupole vēl aizvien ir bloķēta. No turienes nav iespējams evakuēt iedzīvotājus, un viņiem nav iespējams saņemt humānās kravas, paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Verešcuka.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti