Joprojām trūkst tādu pamatlietu kā dzeramā ūdens un pārtikas, tomēr šajā nedēļas nogalē tas nemazināja hersoniešu prieku.
Pilsētā valda īpaši pacilāts noskaņojums. Daudzi pilsētas iedzīvotāji ar Ukrainas karogiem rokās sagaidīja un apskāva ukraiņu karavīrus Hersonas centrālajā laukumā. Pēc vairāk nekā astoņu mēnešu Krievijas armijas okupācijas pilsēta šonedēļ atkal nonāca Ukrainas kontrolē.
"Man ir 70 gadi, bet jūtos kā trīsdesmitgadniece. Esmu pilna prieka. Man ir sajūta, ka beidzot varu elpot," stāsta kāda Hersonas iedzīvotāja.
"Mēs zinājām tikai bailes. Mēs baidījāmies no visa. Baidījāmies no automašīnu skaņām. Baidījāmies izmantot telefonus, visu slēpām, slēpām savus bērnus," atzīst pilsētas iedzīvotāja Natālija.
Daudzi šeit bija pārliecināti, ka Ukrainas kontrole pār pilsētu atgriezīsies. Tomēr, kā atzīst vietējie, arī Hersonā bija cilvēki, kas sadarbojās ar okupantu varu.
"Visgrūtākais ir apzināties, ka nepazinām savus kaimiņus. Daudzi no viņiem kļuva par nodevējiem. Viņi teica, ka Krievija šeit paliks uz visiem laikiem," spriež kāda hersoniete.
Tagad viss, kas vēl atgādina par Krievijas okupāciju, tiek novākts. Krievijas karogi nomainīti ar Ukrainas karogiem. Hersoniešiem svinot savas pilsētas atbrīvošanu, norauti un nodedzināti okpuācijas spēku izliktie plakāti.
Pilsētā ir uzsākti atmīnēšanas darbi. Militārie eksperti arī aicina ukraiņu bruņotos spēkus neapstāties un turpināt izdarīt triecienus pa aizejošajiem krievu spēkiem, lai nepieļautu to izvietošanu citos reģionos.
Vienlaikus tiek saņemtas ziņas, ka Krievija varētu būt uzsākusi bruņojuma izvešanu no Baltkrievijas, lai gatavotos nākamajiem raķešu triecieniem pa Ukrainu.
Antonivkas tilts pār Dņepras upi bija viens no pēdējiem ceļiem, pa kuru uz Dņepras kreiso krastu atkāpās Krievijas iebrucēji, pēc tam pašu tiltu saspridzinot. Svētdien par vēl vienu apstiprinājumu kontroles atgūšanai pār Hersonas pilsētu kļuva Ukrainas karoga pacelšana uz Antonivkas tilta. Tikmēr pilsētā joprojām turpinās iedzīvotāju svinības.
Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs Jaroslavs Januškēvičs gan aicinājis iedzīvotājus izvairīties no masu pulcēšanās, tostarp Hersonas centrā.
"Jau otro dienu turpinās Hersonas atbrīvošanas svinības. Cilvēki iziet laukumos ar Ukrainas karogiem, priecājas, saka paldies bruņotajiem spēkiem. Taču es gribētu visus nedaudz brīdināt – pašlaik turpinās atmīnēšanas darbi, jo ienaidnieks ir mīnējis gandrīz visu.
Es jūs ļoti lūdzu – nevajag pulcēties vietās ar daudz cilvēkiem. Vēl vairāk – pirmdien, 14. novembrī, notiks arī atmīnēšanas darbi pašā pilsētas centrā. Tāpēc es ļoti lūdzu neiebraukt pilsētas centrā," aicina Januškēvičs.
Vienlaikus kļuvis zināms, ka vairākiem Ukrainas masu saziņas līdzekļiem ir atņemtas atļaujas strādāt Hersonā, jo žurnālisti ir turpinājuši darbu pilsētā pirms stabilizācijas darbu beigām, tādējādi pārkāpjot bruņoto spēku vadības rīkojumus.
Kā intervijā ukraiņu aģentūrai "Unian" norādījis militārais eksperts, rezerves pulkvedis Romāns Svitans, atkāpšanās no Dņepras labā krasta, visticamāk, arī Krievijas armijā bija plānota jau šajā vasarā.
No otras puses, viņš uzskata, ka tik lielu grupējumu tā vienkārši no ielenkuma nevajadzētu izlaist, jo tas varētu radīt jautājumus valsts vadībai, vai nav bijusi kāda slepena vienošanās.
Svitans uzskata, ka, iebrucēji izvestos spēkus varētu mēģināt pārsviest, piemēram uz Doneckas apgabalu, taču ukraiņu spēki to nedrīkst pieļaut.
"Ja 30 000 labi bruņotu karavīru ar kaujas pieredzi parādīsies, piemēram, Doneckas apgabalā, mēs Doneckas apgabalu zaudēsim. Turklāt mēs zaudēsim arī vairākus tūkstošus mūsu karavīru. Tāpēc šāda nomaiņa nedrīkstētu notikt.
Es uzskatu, ka ukraiņu spēkiem ir jāsamaļ aptuveni puse no šiem spēkiem. Mēs to varam, jo mums ir šādas kaujas spējas."
Vienlaikus tiek saņemtas ziņas, ka pēdējo dienu laikā Baltkrievijā ieradušās vairākas Krievijas militārās transporta lidmašīnas. Tiek pieļauts, ka vai nu no Baltkrievijas uz Maskavas, Rostovas un Brjanskas apgabaliem tiek nogādātas raķetes, vai arī otrādi – no Krievijas raķetes vai kāds cits bruņojums tiek nogādāts Baltkrievijā.
Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji norāda, ka tas tikai apliecina, ka Krievija nav atteikusies no saviem nodomiem arī turpmāk terorizēt Ukrainu ar jaunām apšaudēm. Iepriekšējās nedēļās spēcīgākās apšaudes notika tieši nedēļas sākumā.
Taču ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" eksperti pauž pārliecību, ka okupācijas spēku aiziešana no Hersonas apgabala daļas raisa arvien lielāku ideoloģisko šķelšanos starp militāristiem Krievijas vadībā darbiniekiem un prezidentu Vladimiru Putinu.
Turklāt Putinam esot arvien grūtāk nomierināt daļu no vēlētājiem, jo Krievijas bruņotajiem spēkiem nav izdevies sasniegt daudzus no sākotnēji izvirzītajiem mērķiem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
