Aizvadītā gada septembrī ES plaši izziņotā plāna ietvaros solīja palīdzēt Grieķijai un Itālijai tikt galā ar lielu patvēruma meklētāju pieplūdumu, pārvietojot daļu no šiem cilvēkiem uz citām dalībvalstīm. Divu gadu laikā pārējās Eiropas valstīs bija plānots proporcionāli izvietot 160 000 cilvēku.
Gadu vēlāk tikai aptuveni viens tūkstotis cilvēku ir pārcelti no Itālijas un trīsarpus tūkstoši no Grieķijas. Tie ir aptuveni 3% no iecerētā apjoma.
Eiropas Komisija preses sekretāre Nataša Berto uzsver, ka sistēma darbojas, bet lēni: “Vispirms es gribētu pasvītrot, ka pārvietošana joprojām notiek. Pēdējais lidojums no Grieķijas notika 2.septembrī. Un tam ir vērā ņemama ietekme. Ja jūs paskatīsieties uz kopējiem skaitļiem, ieskaitot pārvietošanu no Turcijas, tad redzēsiet, ka šī plāna ietvaros aptuveni 6 000 cilvēku tika atrastas jaunas mājas. Jā, ātrums ar kādu tas notiek, varētu būt lielāks, un mēs mudinām valstis laicīgi pildīt savas saistības. Tomēr tas, ko mēs jau tagad darām, nav maznozīmīgi.”
Neformālās sarunās atsevišķu valstu diplomāti Briselē uzsver, ka aizvadītajā gadā no Grieķijas bija grūti kādu pārcelt, jo vairums patvēruma meklētāju paši ar kājām devās uz Vāciju, Zviedriju un citām valstīm. Tādēļ ļoti maz bija to, kuri bija gatavi gaidīt Grieķijā, kamēr kāda cita, it īpaši Austrumeiropas valsts, būs gatava viņus pieņemt un izskatīt dokumentus.
Kopš tā dēvētā Balkānu ceļa slēgšanas un vienošanās ar Turciju Grieķijā ir palikuši vairāki desmiti tūkstoši patvēruma meklētāju. Tādēļ ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls jūlija beigās īpašā vēstulē ir mudinājis valstis ātrāk pildīt savas saistības un uzņemt patvēruma meklētājus no Grieķijas un Itālijas. Tomēr galvaspilsētu reakcija ir bijusi diezgan gausa.
Tāpat Brisele vēlas, lai Grieķija uzlabo savus bēgļu uzņemšanas un izmitināšanas standartus, lai tie atbilstu ES prasībām.
Pašlaik tiesas ir lēmušas, ka apstākļi tur ir tik slikti, ka patvēruma meklētājus nedrīkst atgriezt Grieķijā, lai tur izskatītu viņu pieteikumus, kā to paredz Eiropas noteikumi.
Uz vairākkārtēju jautājumu, vai ir jēga atgriezt cilvēkus no Eiropas rietumiem vai ziemeļiem uz Grieķiju, kur viņi bija sākotnēji ieradušies, lai pēc tam viņus atkal pārvietotu, Berto atbildēja izvairīgi: “Mēs vēlamies, lai sistēmā pastāvētu kārtība, kuras ietvaros patvēruma meklētāju lūgumi tiktu izskatīti tajā valstī, kur viņi vispirms ir ieradušies. Šajā gadījumā tā būtu Grieķija. Un tikai tad viņus var pārvietot saskaņā ar izstrādāto kārtību, kā arī visiem likumiem un noteikumiem, ko ES valstis ir izveidojušas un apstiprinājušas.”
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem uz 1.septembri Latvija no Grieķijas ir uzņēmusi 55 patvēruma meklētājus. Savukārt uz Lietuvu ir devušies 77, uz Igauniju 36, bet uz Čehiju tikai 12. Arī Vācija pārvietošanas programmas ietvaros ir izmitinājusi vien 42 cilvēkus.
