Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas un Vācijas amatpersonu paziņojumā paustas bažas par Krievijas militāro spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežām un nelikumīgi anektētajā Krimā. Liela mēroga bruņoto spēku pārvietošana bez iepriekšējas informēšanas esot draudīga un destabilizējoša darbība.
Ministri arī aicināja Krieviju ievērot starptautiskos principus un saistības, pārvietojot karaspēku, un apliecināja nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.
Kijeva apsūdzējusi Krieviju par tūkstošiem militārpersonu koncentrēšanu pie Ukrainas ziemeļu un austrumu robežām, kā arī anektētajā Krimas pussalā. Kremlis nenoliedz sava karaspēka pārvietošanu, bet uzsver, ka tas nevienu nepadraud.
KONTEKSTS:
Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.
Kopš februāra vidus apšaudēs Austrumukrainā krituši teju 30 ukraiņu karavīri. Mediji vēstīja, ka vienības tiekot izvietotas arī Krimā. Komentējot ziņas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, Kremļa runasvīrs izteicies, ka Krievijas armija savā teritorijā pārvietojas uz turieni, uz kurieni atzīst par vajadzīgu.
2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam, kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
