Pieaugot spriedzei attiecībās ar Krieviju, kas izvietojusi karaspēku pie Ukrainas robežas, Ukrainas prezidents Zelenskis turpina meklēt lielāku Eiropas atbalstu, lai atturētu Krieviju no agresijas.
Vairāk darbu, mazāk runu
Zelenskis piektdien ieradās Parīzē, lai tiktos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Viņi videokonferencē sazinājās arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Zelenskis vēlas lielāku Eiropas atbalstu; Ukraina jau sen ir izvirzījusi mērķi pievienoties gan Eiropas Savienībai, gan NATO.
Intervijā franču laikrakstam “Le Figaro” Zelenskis iepriekš izteicās, ka Eiropas Savienībai “ir pienācis laiks pārtraukt runāt un jāpieņem lēmumi". Zelenskis uzsvēra, ka Eiropas politikai attiecībā uz Ukrainu jābūt skaidrākai - ja Brisele un Makrons patiešām uzskata Ukrainu par Eiropas ģimenes locekļiem, tad viņam vajadzētu attiecīgi rīkoties.
“Es saprotu, ka tā ir mūsu problēma, bet es domāju, ka tā ir ne tikai mūsu problēma, bet tā ir arī visas Eiropas drošība. Ja un kad visa Eiropa to sapratīs - ka tā ir drošība visai Eiropai - tad mēs ļoti ātri virzīsimies no sliktākā uz pareizu, skaidru rīcību,” uzskata Zelenskis.
Normandijas sarunas
Zelenskis, Makrons un Merkele pārrunāja arī iespēju sagatavot tā dēvētās "Normandijas formāta" sarunas, kurās iesaistīti Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderi. Iepriekšējā tikšanās notika Parīzē, 2019. gada decembrī – tā gan palīdzēja mazināt spriedzi Austrumukrainā, taču nebija reāls solis uz priekšu politiskajā izlīgumā.
Kremlis savukārt jau paziņojis, ka Makronam un Merkelei drīzāk vajadzētu izmantot savu ietekmi un pārliecināt Zelenski “izbeigt visas provokācijas”. Maskava situācijas saasinājumā pie Ukrainas robežas vaino Kijevu. Taču Rietumi ir citādās domās - ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteicies, ka Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežas ir provokatīva.
Tas, ka situācija Ukrainas austrumdaļā ir nopietna atzinis arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonu teikto - šobrīd situācija esot bīstamāka nekā 2014. gadā, kad Ukrainai tika uzbrukts pirmo reizi un tika okupēta Krima. Landsberģis arī uzskata, ka šāda Krievijas rīcība ir mēģinājums pārbaudīt Rietumus, vai mēs būsim gatavi atbalstīt Ukrainu arī darbos, vai nē. Pagaidām Ukraina ir saņēmusi vispārēju politisku atbalstu, bet jautājums, vai ar to būs pietiekami, lai atturētu Kremli.
KONTEKSTS:
Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.
2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.
