Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Beļģija gatavojas atcelt ierobežojumus

Panorāma

Šovakar – P. Vaska jubilejas lielkoncerts “Klātbūtne’’

Ukraina meklē Vācijas un Francijas atbalstu

Francija un Vācija aicina Krieviju atvilkt karaspēku no Ukrainas robežas

Francijas un Vācijas līderi piektdien atbalstīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska prasību, vēršoties pie Krievijas ar aicinājumu nekavējoties atvilkt savu karaspēku no Ukrainas robežas.

Pieaugot spriedzei attiecībās ar Krieviju, kas izvietojusi karaspēku pie Ukrainas robežas, Ukrainas prezidents Zelenskis turpina meklēt lielāku Eiropas atbalstu, lai atturētu Krieviju no agresijas.

Vairāk darbu, mazāk runu

Zelenskis piektdien ieradās Parīzē, lai tiktos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Viņi videokonferencē sazinājās arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Zelenskis vēlas lielāku Eiropas atbalstu; Ukraina jau sen ir izvirzījusi mērķi pievienoties gan Eiropas Savienībai, gan NATO.

Intervijā franču laikrakstam “Le Figaro” Zelenskis iepriekš izteicās, ka Eiropas Savienībai “ir pienācis laiks pārtraukt runāt un jāpieņem lēmumi". Zelenskis uzsvēra, ka Eiropas politikai attiecībā uz Ukrainu jābūt skaidrākai - ja Brisele un Makrons patiešām uzskata Ukrainu par Eiropas ģimenes locekļiem, tad viņam vajadzētu attiecīgi rīkoties.

“Es saprotu, ka tā ir mūsu problēma, bet es domāju, ka tā ir ne tikai mūsu problēma, bet tā ir arī visas Eiropas drošība. Ja un kad visa Eiropa to sapratīs - ka tā ir drošība visai Eiropai - tad mēs ļoti ātri virzīsimies no sliktākā uz pareizu, skaidru rīcību,” uzskata Zelenskis.

Normandijas sarunas

Zelenskis, Makrons un Merkele pārrunāja arī iespēju sagatavot tā dēvētās "Normandijas formāta" sarunas, kurās iesaistīti Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderi. Iepriekšējā tikšanās notika Parīzē, 2019. gada decembrī – tā gan palīdzēja mazināt spriedzi Austrumukrainā, taču nebija reāls solis uz priekšu politiskajā izlīgumā.

Kremlis savukārt jau paziņojis, ka Makronam un Merkelei drīzāk vajadzētu izmantot savu ietekmi un pārliecināt Zelenski “izbeigt visas provokācijas”. Maskava situācijas saasinājumā pie Ukrainas robežas vaino Kijevu. Taču Rietumi ir citādās domās - ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteicies, ka Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežas ir provokatīva.

Tas, ka situācija Ukrainas austrumdaļā ir nopietna atzinis arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonu teikto - šobrīd situācija esot bīstamāka nekā 2014. gadā, kad Ukrainai tika uzbrukts pirmo reizi un tika okupēta Krima. Landsberģis arī uzskata, ka šāda Krievijas rīcība ir mēģinājums pārbaudīt Rietumus, vai mēs būsim gatavi atbalstīt Ukrainu arī darbos, vai nē. Pagaidām Ukraina ir saņēmusi vispārēju politisku atbalstu, bet jautājums, vai ar to būs pietiekami, lai atturētu Kremli.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt