Migrācijas plūsmai no Turcijas caur Grieķiju uz Rietumeiropu un Ziemeļeiropu ir jāsamazinās. Tikai tas patiesi ļaus Dānijai un Zviedrijai atcelt nesen ieviesto robežkontroli uz Šengenas zonas iekšējām robežām. Zviedrijas tieslietu un migrācijas lietu ministrs Morgans Johansons patvērumu meklētāju maršrutu caur Balkāniem uz ziemeļiem nodēvēja par lielceļu. Tam esot jādara gals, un iebraucējiem būtu jālūdz patvērums tajā valstī, kur viņi vispirms ir ieradušies. Visbiežāk tā ir Grieķija un Itālija.
“Tikai pēdējos četros mēnešos Zviedrijā ir ieradušies 115 000 patvēruma meklētāju. Starp viņiem bija 26 000 bērnu un jauniešu, kuri ieradās bez vecāku vai radinieku pavadības. Un tas ir viens tūkstotis skolas klašu, kas ir ieradušies Zviedrijā četru mēnešu laikā. Es domāju, ka tas labi raksturo situāciju šajā rudenī. Un es negribu pie tā atkal atgriezties. Tādēļ mums bija jāievieš visi šie pasākumi,” skaidroja Johansons.
Kā zināms, Zviedrija ir ne tikai daļēji atjaunojusi robežkontroli, bet arī ir uzlikusi transporta uzņēmumiem par pienākumu pārbaudīt, vai visiem pasažieriem ir ceļošanai derīgi dokumenti. Ja tas netiks darīts, pārvadātāji tiks bargi sodīti. Šāda prasība ir likusi atcelt tiešos vilciena reisus starp Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu un Zviedrijas dienvidu pilsētu Malmi. Tagad pasažieriem jāpārsēžas citā vilcienā Kopenhāgenas lidostā, pirms tam izejot dokumentu kontroli.
Dānijas imigrācijas, integrācijas un mājokļu lietu ministre Ingera Stojberga sacīja, ka arī Dānija varētu ieviest līdzīgas prasības transporta uzņēmumiem:
“Pagaidām mēs neesam uzlikuši pārvadātājiem par atbildību pārbaudīt pasažieru dokumentus. Bet mēs regulāri uzraugām situāciju un varam šādu lēmumu pieņemt ļoti īsā laikā. Un tas, protams, tiek darīts, jo mēs Dānijā nevēlamies kļūt par galamērķi daudziem tūkstošiem patvēruma meklētāju.”
Kā zināms, pirmdien Dānija arī paziņoja par to, ka uz 10 dienām atjauno robežkontroli ar Vāciju. Gan Stokholmas, gan Kopenhāgenas lēmums var sāpīgi ietekmēt ekonomiku. Iedzīvotāju kustība starp Dānijas un Vācijas, kā arī Zviedrijas un Dānijas pierobežu reģioniem ir ļoti aktīva. Jebkādas papildu kontroles to apgrūtina.
Tādēļ Vācijas Iekšlietu ministrijas parlamentārais valsts sekretārs Ole Šrēders vēlreiz pasvītroja, ka ir nepieciešams rast kopīgu Eiropas risinājumu, kas patiesi darbotos:
“Ir svarīgi skaidri pateikt, kas ir cēloņi un kas ir sekas. Mūsu galvenā problēma Eiropā šobrīd ir labi strādājošās robežkontroles neesamība, it sevišķi starp Grieķiju un Turciju. Mums ir jāsāk pilnvērtīgi īstenot kopējo patvēruma meklētāju politiku. Nedarbojas arī patvēruma meklētāju reģistrācijas un pārvietošanas sistēmas. Daudzi no mums, un it sevišķi Angela Merkele, mēģina atrast kopējus Eiropas risinājumus. Bet, ja tas nenotiek, tad katra valsts sāk rīkoties pa savam.”
Šrēders atgādināja, ka pēdējā laikā Vācija vidēji dienā ierodas ap 3200 bēgļu. Un, lai arī panākta vienošanās ar Turciju un veikti citi pasākumi, šie skaitļi pagaidām nemazinās.
