ES notikumu TOP3: Atkal sarunas ar Londonu, ES paplašināšanās un «rūpju bērni»

Pagājusi nedēļa, kopš Eiropas Savienībā (ES) ir vairs tikai 27 dalībvalstis. Pirmās pēcbreksita nedēļas notikumi liek aktīvi runāt par to, kā nākotnē turpinās izplesties vai sarauties Eiropas Savienība. Iespējams, ka britu piemēram varētu sekot vēl kāda valsts, tādējādi paverot ceļu dalībai citām valstīm. Vai arī tieši pretēji – aizcērtot citām valstīm durvis.

 Pēc “Brexit” – atkal sarunas ar Lielbritāniju

“Mēs esam gatavi piedāvāt ārkārtīgi ambiciozu brīvās tirdzniecības līgumu, kas kļūtu par mūsu sadarbības centrālo pīlāru. Tas iekļautu nulles tarifus un nulles kvotas visām precēm, kas iekļūst mūsu 450 miljonu cilvēku lielajā tirgū. Ambiciozu brīvās tirdzniecības līgumu pakalpojumu sfērā, sākot no uzņēmējdarbības un beidzot ar telekomunikācijām vai vides pakalpojumiem. Mēs arī meklējam iespēju iekļaut digitālo tirdzniecību, intelektuālo īpašumu un piekļuvi publiskajiem iepirkumiem.

Mēs esam gatavi visu to piedāvāt, lai arī zinām, ka starp mūsu tiešo kaimiņu Lielbritāniju un Eiropas Savienību nākotnē gaidāma spēcīgāka konkurence,” Eiropas Komisijas galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē iepazīstināja ar gaidāmo sarunu plānu.

Kā jau bija sagaidāms, faktiski uzreiz pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības ir sācies sarežģītais sarunu process par abu pušu turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Nedomāju, ka daudziem būs pārsteigums par to, ka jau pirmajās dienās ir izkristalizējušās domstarpības.

Barnjē norādīja - ja Briseles piedāvājums tiks pieņemts un spēles noteikumi abām pusēm būs vienādi, sasniegt būs iespējams daudz ko.

Taču neilgi pēc tam kļuva zināms, ka, piemēram, Eiropas zvejnieki gatavojas turpināt aktīvi pieprasīt piekļuvi britu ūdeņiem, kamēr britu premjers Boriss Džonsons ir solījis tos aizsargāt.

Džonsons arī paziņojis, ka Apvienotā Karaliste nepiekritīs Eiropas Savienības standartiem valsts palīdzības un darba standartu jomā. Britu premjers arī uzsvēris, ka nav nepieciešami nekādi stingri priekšnoteikumi, lai briti turpinātu ievērot visaugstākos standartus.

Abas puses ļoti labi apzinās, ka laika, lai panāktu vienošanos, ir visai maz – lai jauno tirdzniecības līgumu varētu ratificēt atvēlētajā laikā, vienošanās ir jāpanāk aptuveni līdz oktobra beigām. Vismaz Barnjē atzīst, ka nāksies ievērojami pielāgoties jaunajai realitātei.

ES jaunā paplašināšanās

“Mums ir jāuzlabo tas, kā šajā reģionā tiek ieviestas reformas. Satraukumu par to ir paudušas daudzas dalībvalstis. Ne tikai tās, kas ir bijušas atklāti pret jaunu paplašināšanās sarunu uzsākšanu, bet arī daudzas citas. Ir svarīgi, lai reformas šajā reģionā radītu paliekošu ietekmi un lai tās darbotos. Tas dos brīvību cilvēkiem, kā arī radīs stabilāku ekonomiku visā reģionā,” paziņoja paplašināšanās komisārs Olivērs Vārhejī.

“Brexit” sāga jau pagājušā gada nogalē otrajā plānā aizvirzīja sarunas par vairāku Rietumbalkānu valstu iestāšanos Eiropas Savienībā. Saprotot, ka līdzšinējā paplašināšanās sistēma īsti nestrādā galvenokārt tādu ietekmīgu valstu kā Francija iebildumu dēļ, Eiropas Komisija šonedēļ publiskoja jaunu plānu, kā piešķirt jaunu dzirksti iestāšanās procesam.

Kā atzīst Vārhejī, jaunā plāna mērķis ir pārvarēt Francijas iebildumus, vienlaicīgi ņemot tos arī vērā.

Gan Albānija, gan Ziemeļmaķedonija, kuru iestāšanos Francija pērn bloķēja, uzskata, ka šāds plāns būs izdevīgs visām iesaistītajām pusēm.

Un, iespējams, ka zaļā gaisma abu valstu iestāšanās sarunu sākumam varētu tikt dota jau nākamajā mēnesī. Taču viss atkarīgs no Francijas galējā lēmuma.

Brisele turpina cīnīties ar citiem saviem rūpju bērniem

“Eiropas Komisija ir aicinājusi visas valsts iestādes neturpināt šī likumprojekta turpmāku virzību pirms visu nepieciešamo konsultāciju pabeigšanas. Mēs pašlaik analizējam dokumenta gala versiju un izvērtējam tā atbilstību Eiropas Savienības likumiem. Mēs turpināsim cieši sekot notikumu attīstībai, un komisija nekavēsies spert atbilstošus soļus, ja būs nepieciešams. Komisija vienmēr ļoti nopietni uztvers savu kā līgumu aizsargātājas lomu. 7. panta procedūras turpināsies līdz brīdim, kamēr vien mūsu novērtējums uzrādīs draudus likuma varai,” paziņoja komisijas runasvīrs Kristofers Vigants.

Kamēr vienas valstis no Eiropas Savienības stājas laukā un citas vēlas tai pievienoties, Brisele turpina cīnīties ar citiem saviem ''rūpju bērniem''. Ungāriju vai, piemēram, Poliju, kuras prezidents Andžejs Duda šonedēļ tomēr parakstīja pretrunīgi vērtēto likumu, kas paredz disciplināri sodīt valdības tieslietu reformas kritizējošos tiesnešus.

Kā norādījis komisijas runasvīrs Kristofers Vigants, Brisele pašlaik vēl spriež par to, vai un kā šis lēmums pārkāpj Eiropas Savienības likumus.

Vismaz Eiropas Parlamentā nākamnedēļ par to ir gaidāmas debates, kuras Polijas puse sauc par bezjēdzīgu un bezgalīgu stāstu. Atsevišķi komentētāji norāda, ka Polijas prezidents ar savu lēmumu ir, iespējams, aizsācis procesu, ko varētu nosaukt – “Polexit” jeb Polijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Citi norāda, ka likuma varas jautājums noteikti būs pirmajās vietās, runājot par Polijai piešķiramo finansējumu nākamajā daudzgadu budžetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti