EK piedāvā reformēt iestāšanās sarunas – paredzēt kritērijus par demokrātiju un sankcijas par regresu

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās sarunām ir jākļūst dinamiskām, paredzamām un politiskām. Tā norāda Eiropas Komisija (EK), kas šonedēļ prezentēja jauno iestāšanās kārtību. Iepriekš Francijas, Dānijas un Nīderlandes līderi bloķēja iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.

ĪSUMĀ:

  • Ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju grib sākt iestāšanās sarunas.
  • Vairākas ES valstis to bloķēja, aicinot pārskatīt paplašināšanās pieeju.
  • Tagad EK nāca klajā ar jauno iestāšanās sarunu kārtību.
  • Plāno sarunas ne tikai atsevišķām prasībām un likumiem, bet arī par demokrātijas stāvokli valstī.
  • Piedāvā sankcijas par progresa trūkumu vai regresu.
  • Piedāvā dalībvalstu politiķiem regulāri paust viedokli par kandidātvalstu progresu.
  • Iespējams, maijā varētu sākt sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju.

EK piedāvā reformēt iestāšanās sarunasArtrjoms Konohovs

    Ideja par jaunu valstu uzņemšanu Eiropas Savienības sastāvā daudz kur Rietumeiropā nav pārāk populāra. Tā Francija, Dānija un Nīderlande oktobrī bloķēja paplašināšanās sarunu uzsākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Dānijas un Nīderlandes premjeri rudenī pauda iebildumus par atsevišķu kritēriju izpildi.

    Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons toreiz paziņoja, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams pārskatīt pieeju tam, kā tā izturas pret paplašināšanos: “Eiropas Savienība nedarbojas pārāk labi 28 valstu sastāvā. Tā nesāks krietni labāk funkcionēt arī, kad paliks tikai 27 valstis. Tādēļ pirms jaunu valstu uzņemšanas mums ir sevi jāreformē. Daži saka, ka tas jau būtu tikai iestāšanās sarunu sākums un ka tās aizņemtu 10-15 gadus. Bet tā nav laba pieeja.”

    Makrons vēlas gan paātrināt lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienībā, gan arī padarīt iestāšanās procesu par politisku, nevis birokrātisku dialogu, kuru pēc iesākšanas nevar apturēt.

    Tādēļ Eiropas Komisija šonedēļ nāca klajā ar jauno iestāšanās sarunu kārtību.

    To prezentēja kaimiņattiecību un paplašināšanās sarunu komisārs Olivērs Vārheji: “Mums ir jāuzlabo tas, kā šajā reģionā tiek ieviestas reformas. Satraukumu par to ir paudušas daudzas dalībvalstis. Ne tikai tās, kas ir bijušas atklāti pret jaunu paplašināšanās sarunu uzsākšanu, bet arī daudzas citas. Ir svarīgi, lai reformas šajā reģionā radītu paliekošu ietekmi un lai tās darbotos. Tas dos brīvību cilvēkiem, kā arī radīs stabilāku ekonomiku visā reģionā.”

    Jaunie kritēriji paredz, ka iestāšanās sarunas tiks risinātas ne tikai par atsevišķām prasībām un likumiem, piemēram, zivjsaimniecības, vides aizsardzības vai konkurences jomā, bet gan par demokrātijas stāvokli valstī kopumā.

    Tāpat Eiropas Komisija piedāvā paredzēt sankcijas par progresa trūkumu vai regresu.

    Runa ir par finansējuma samazinājumu, sarunu pārtraukšanu vai atgriešanos pie jau iepriekš noslēgtām sadaļām, kā arī pieejas apturēšanu dažādām Eiropas Savienības programmām.

    Lai izvairītos no pēdējā brīža pārsteigumiem, Eiropas Komisija piedāvā pašreizējo dalībvalstu politiķiem regulāri paust viedokli par kandidātvalstu progresu. “Spēcīgāka politiskā iesaiste vislabāk varētu izpausties kā regulārs dialogs visos politiskajos līmeņos ar šī reģiona valstīm. Ir nepieciešams arī regulāri paust viedokli par šo valstu panākto progresu. Tādēļ mēs gribētu, lai Eiropas Savienības līderi vismaz reizi gadā apspriestu šo valstu panākto progresu,” sacīja komisārs Vārheji.

    Ciešāku politisko dialogu ar Rietumbalkānu reģionu atbalsta arī Horvātija, kas šobrīd vada Eiropas Savienības Padomes darbu. Horvātijas premjers Andrejs Plenkovičs sacīja, ka Eiropas Savienība nedrīkst aizmirst par Balkāniem. Tieši tādēļ maijā Zagrebā tiks rīkota tikšanās starp Eiropas Savienības un reģiona valstu līderiem.

    “Horvātija kā valsts, kas ir daļa no Eiropas dienvidaustrumu reģiona, jūt atbildību palīdzēt un atbalstīt mūsu kaimiņvalstis, lai tās turpina reformas un tuvojas dalībai Eiropas Savienībā. Tas ir mūsu politiskais mērķis, kas veido šīs iniciatīvas pamatu,” sacīja Plenkovičs.

    Horvātijas premjers ļoti cer, ka maijā politiķi Zagrebā varēs svinēt paplašināšanās sarunu uzsākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Arī Eiropas Komisija cer, ka lēmums par sarunu atvēršanu varētu tikt pieņemts jau martā.

    Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai reformētais paplašināšanās process varēs pārliecināt Parīzi, Kopenhāgenu un Hāgu mainīt savu nostāju.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti