Turklāt Eiropas Komisija (EK) ir apņēmusies arī pārskatīt 13 gadus veco līgumu ar ASV, kura ietvaros eiropiešu dati tiek nodoti Amerikai. Pastāv aizdomās, ka šīs vienošanās normas tika izmantotas, lai iegūtu privātpersonu datus ne tajos nolūkos, kā bija paredzēts un bez pienācīgas uzraudzības.
EK ir publiski paudusi šaubas par līgumu starp ASV un Eiropu, ko dēvē par „Drošo patvērumu”. Šis, pirms 13 gadiem noslēgtais līgumus ir domāts, lai pārvarētu atšķirības starp ASV un ES privātpersonu datu aizsardzības standartiem. Tomēr tagad EK sāka šķist, ka šo līgumu var izmantot kā „robu”, kas ļauj apiet Eiropas datu aizsardzības normas, sacīja tieslietu komisāre Viviāna Redinga. „Mums ir radies priekšstats, ka „Drošā patvēruma” vienošanās varētu beigu beigās nemaz nebūt tik droša. Tas varētu būt robs datu aizsardzībā, jo līgumā iestrādātās normas ir vājākas nekā Eiropas standarti,” norādīja Redinga.
Viņa uzsvēra, ka datu apmaiņa, kas ir notikusi šīs vienošanās ietvaros, ir novedusi pie tā, ka eiropiešu privātpersonu dati ir nokļuvuši Amerikas tiesībsargājošo iestāžu rīcībā bez tiesas sankcijas.
Amerikāņu reakcija uz šīm aizdomām vēl nav zināma. Šonedēļ savu darbu ir sākusi ASV un Eiropas ekspertu grupa, kas apspriedīs gan šo līgumu, gan arī tā saucamo „Prizmas” programmu. Kā zināms, tieši šīs programmas ietvaros Amerikas varas iestādes bez tiesas sankcijas jau ilgstoši esot novērojušas gan savas, gan arī citu valstu pilsoņu darbības internetā. „”Prizma”, dāmas un kungi, lika mums attapties, jo ES datu aizsardzības reforma, pēc būtības, ir vēršanās pret „Prizmu”,” sacīja Redinga.
Tieši datu aizsardzības reformu daudzi Eiropas politiķi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele, saredz kā efektīvāko ES atbildi Amerikas spiegošanas skandālam. Šī reforma jau ilgstoši tiek apspriesta dažādos Eiropas institūciju gaiteņos. Tā tiek arī uzskatīta par vienu no pēdējā laika apjomīgākajām un sarežģītākajām reformām, kurā sadurās ļoti dažādas intereses un liela nauda. To atzīst arī Eiropas datu aizsardzības uzraugs Peters Hastinkss. „Problēma slēpjas tajā, ka visām dalībvalstīm patīk tieši viņu pašu iesniegtie priekšlikumu. Tādēļ mums visiem ir nepieciešams nedaudz piekāpties un paskatīties uz šo jautājumu kopumā. Pēdējo dažu nedēļu notikumi mums ir palīdzējuši to izdarīt,” skaidro Hastinkss.
Eiropas datu aizsardzības uzraugs uzsver, ka pašreizējie datu aizsardzības noteikumi ir novecojuši. Internets un ar to saistītās tehnoloģijas ir attīstījušās ļoti strauji. Tādēļ 90. gados pieņemtās normas vairs nespēj pilnvērtīgi pasargāt eiropiešu privāto dzīvi internetā. „Protams, ka tagad mums ir problēma, ka katrā Eiropas valstī tiek pielietots savs likums. Tādēļ pastāv risks, ka tādi uzņēmumi kā „Facebook” vai „Google” var izmantot šos normu atšķirību savā labā. Mēs to esam redzējuši jau iepriekš. Tādēļ vienotas sistēmas izveide ļaus mums patiešām mainīt pašreizējo situāciju un radīt pretspēku tiem, kas ļoti aktīvi iejaucās mūsu privātajā dzīvē,” uzsver Hastinkss.
EK cer, ka jaunie datu aizsardzības noteikumi stāsies spēkā nākamvasar.
