Lai Katalonija būtu ES sastāvdaļa, tai no jauna būtu jārisina iestāšanās sarunas ar ES.
"Ja daļa [teritorija] no kādas dalībvalsts pārstāj būt daļa no valsts un kļūst par neatkarīgu valsti, tad ES līgumi vairs neattiecas uz šo teritoriju," ceturtdien sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis Margaritis Šinass. Šādi viņš atbildēja, vaicāts par ES attieksmi pret balsojumu 27. septembrī Katalonijā, kad notiks vietējās pašvaldību vēlēšanās.
"Jauns, neatkarīgs reģions no ES skatpunkta kļūst par trešo valsti un var pieteikties dalībai ES," Šinass teica Briselē.
Viņš atgādināja, ka šāda pozīcija ES pastāv jau kopš 2004. gada, kad EK toreizējais vadītājs Romano Prodi savienībā sveica jaunās ES dalībvalstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas.
Pagājušajā nedēļā Katalonijā notika plaši protesti, kuros iedzīvotāji prasīja atdalīšanos no Spānijas.
Aptaujas rāda, ka lielākā daļa katalāņu atbalsta jauna referenduma par atdalīšanos no Spānijas norisi, taču atbalstītāju un pretinieku skaits ir vienlīdzīgs. Savukārt Spānijas premjers Mariano Rahojs uzsvēra, ka darīs visu iespējamo, lai Katalonija nekļūtu neatkarīga no Spānijas.
Jau ziņots, ka pērn Katalonija piekāpās Spānijas varas spiedienam nerīkot oficiālu neatkarības referendumu, taču jau sen kalendārā paredzēto 9.novembri neatstāja tukšā un rīkoja simbolisko nobalsošanu. Vairāk nekā 80% Katalonijā notikušā neoficiālā referenduma dalībnieku atbalstījuši neatkarību no Spānijas. Simboliskā balsojumā, kuram nav juridiska spēka, piedalījušies vairāk nekā 2,25 miljoni cilvēku no visiem 5,4 miljoniem balstiesīgo iedzīvotāju.
Savukārt Spānijas vara, kas iebilst pret referendumu, balsojumu nosaukusi par bezjēdzīgu.
