ES asas diskusijas – kodolenerģija ir vai nav pretlīdzeklis klimata krīzei

Eiropas Savienība (ES) ir nosaukusi vairākus enerģijas ieguves avotus, kam pienāksies īpašs atbalsts, lai veicinātu bloka pāreju uz zaļāku saimniekošanu un īstenotu nospraustos klimatneitralitātes mērķus. Šo avotu vidū pagaidām nav kodolenerģijas. Daļa ES dalībvalstu uzstāj, ka kodolenerģija ir viens no pretlīdzekļiem klimata krīzei, taču tām oponē grupa dalībvalstu, kuras norāda uz augstiem drošības riskiem. 

Eiropas Savienībā asas diskusijas – kodolenerģija ir vai nav pretlīdzeklis klimata krīzei
00:00 / 04:21
Lejuplādēt

Eiropas Komisija (EK) aprīlī iepazīstināja ar pasaulē pirmo ilgtspējīgu ekonomisko aktivitāšu klasifikatoru. Tā saucamās zaļās taksonomijas mērķis ir palīdzēt atšķirt zaļās un ilgtspējīgās ekonomiskās darbības no tām, kas tādas nav.

Saskaņā ar šo klasifikatoru par zaļiem un ilgtspējīgiem enerģijas ieguves avotiem ir pasludināta saules enerģija, ģeotermālā, ūdeņraža un vēja enerģija, kā arī hidroelektroenerģija un bioenerģija.

To vidū nav kodolenerģijas, jo līdz šim ES dalībvalstis nav spējušas vienoties par to, vai tas ir ''zaļš'' vai piesārņojošs enerģijas avots.

Desmit ES dalībvalstis – Francija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Somija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija – aicinājušas Briseli atzīt kodolenerģiju par mazoglekļa enerģijas avotu.

Šonedēļ vairākos vadošajos Eiropas laikrakstos tika publicēts viedokļraksts, kuru bija parakstījuši nosaukto valstu ekonomikas un enerģētikas ministri.

Publikācijā teikts, ka kodolenerģija var palīdzēt risināt klimata krīzi un ilgtermiņā arī enerģijas cenu straujo kāpumu. Valstis uzskata, ka kodolenerģija ir “pieejams, stabils un neatkarīgs enerģijas avots”, kas var pasargāt ES patērētājus no “pakļaušanās cenu svārstībām”. 

Rakstā uzsvērts, ka kodolenerģija ļaus samazināt bloka dalībvalstu atkarību no trešo valstu piegādātās enerģijas. 90% ES patērētās dabasgāzes tiek importēti, pārsvarā no Krievijas.

Publikācijas autori atzīst, ka atjaunojamie enerģijas avoti ir būtiski ES pārejā uz zaļāku ekonomiku, taču blokam esot nepieciešami arī citi mazoglekļa enerģijas avoti, lai pilnībā un nepārtraukti apmierinātu patērētāju vajadzības. Viņi piebilst, ka kodolenerģija jau tagad nodrošina aptuveni pusi no Eiropas mazoglekļa elektroenerģijas.

Nav grūti uzminēt, ka šīs publikācijas iniciatore ir Francija, kur 70% patērētās elektroenerģijas saražo vietējās atomelektrostacijas. Parīzi atbalsta arī vairākas ES austrumu flanga valstis, kuras ir atvēlējušas simtiem miljonus eiro jaunu atomelektrostaciju būvniecībai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons uzskata, ka kodolenerģija ir viena no atslēgām, lai Eiropa varētu atteikties no fosilā kurināmā.

“Daudzās Eiropas valstīs ir atomelektrostacijas, tās izmanto dažādus energoresursus. Tas nozīmē, ka to rīcībā ir gan atjaunojamie resursi, gan atomelektrostacijas. Jā, mēs paši neražojam pietiekami daudz dabasgāzes, kas ir mazāk pozitīvi, skatoties uz oglekļa pēdas nospiedumu. Skaidrs, ka atjaunojamie energoresursi un kodolenerģija ir divi galvenie elementi pārejai uz zaļāku un suverēnāku ekonomiku,” sacīja Makrons.

Francija un pārējās deviņas valstis savā aicinājumā Briselei atsaucas uz EK iekšējo zinātnisko dienestu, kura veiktajā analīzē netika atklāti pamatoti pierādījumi tam, ka kodolenerģija nodara lielāku kaitējumu cilvēku veselībai vai videi nekā citas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas. Šiem secinājumiem pievienojās arī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Enerģētikas departaments.

Pret atomenerģijas atzīšanu par ''zaļu'' enerģijas avotu iestājas Vācija, kas ir apņēmusies līdz 2022. gada beigām slēgt visus valstī darbojošos kodolreaktorus. ES vadošajai dalībvalstij ir pieslējušās arī Dānija, Spānija, Austrija un Luksemburga.

Šīs valstis šovasar nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, ka kodolenerģijas atzīšana par ''zaļu'' un ilgtspējīgu enerģijas avotu “neatgriezeniski sabojātu ES taksonomijas integritāti, uzticamību un lietderību”.

Arī vides aizstāvji iebilst pret īpašas labvēlības izrādīšanu atomenerģijai, kas rada cilvēku veselībai un apkārtējai videi ļoti kaitīgos kodolatkritumus.

Tās pretinieki arī bažījas, ka var atkārtoties tādas kodolkatastrofas kā Černobiļā 1986. gadā un Fukušimā 2011. gadā.

Ņemot vērā nokaitētās diskusijas, pagaidām nav skaidrs, kad EK varētu teikt savu galavārdu šajā jautājumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt