Jaunais līderis veic radikālas izmaiņas
Situācija Korejas pussalā jau gadiem ilgi saglabājas ļoti saspringta un sarežģīta. Lai arī iepriekšējā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira valdīšanas laikā bija parādījušās pazīmes, ka attiecības ar kaimiņiem pamazām sāk uzlaboties, pēc viņa nāves un viņa dēļa Kima Čenuna nākšanas pie varas viss ir radikāli mainījies. Jaunais līderis ir nācis klajā ar daudziem un skaļiem paziņojumiem, veicis jau trešo kodolizmēģinājumu, kā arī piedraudējis pārējai pasaulei ar kodolkaru. Ir atcelts arī ar Dienvidkoreju noslēgtais pamiers, kurš bija spēkā no pagājušā gadsimta 50 gadiem.
Dienvidkorejas izlūkdienesti ziņo, ka kaimiņos esošā Ziemeļkoreja valsts austrumu daļā pašlaik ir sagatavojusi palaišanai divas vidēja darbības rādiusa raķetes. Komunistiskās Ziemeļkorejas Oficiālo mediju paziņojumā teikts, ka šo raķešu palaišanas gadījumā ienaidnieku atbalsta punkti tikšot pārvērsti „uguns jūrā”. Par spīti šiem kareivīgajiem izteikumiem, Rietumu eksperti tos vērtē visai skeptiski. Galvenokārt tāpēc, ka Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes nav spējīgas sasniegt, piemēram, mērķus Savienotajās Valstīs. Tās gan var nolidot aptuveni četrus tūkstošus kilometru, trāpot mērķiem Dienvidkorejā, Japānā vai Amerikāņu bāzei Guamā. Rietumos pastāv arī šaubas, vai vidējā rādiusa raķetes būtu spējīgas nest smagās kodolgalviņas.
Izlūkdienesti arī ziņo, ka pēdējo dienu laikā abas raķetes, kā arī vairākas pārvietojamās palaišanas iekārtas automašīnas esot vairākkārt mainījušas savu atrašanās vietu, iespējams, lai pārbaudītu Rietumu uzmanību un mēģinātu to iemidzināt. Iepriekš, tas arī ir izdevies. Piemēram, gadījumā ar iepriekšējo raķetes izmēģinājumu. Kamēr Dienvidkorejas izlūkdienesti ziņoja par iespējamo izmēģinājuma atlikšanu, tā daudziem par pārsteigumu tomēr tika palaista. Daži eksperti arī pieļauj, ka vienlaicīgi varētu notikt arī tuvāka rādiusa raķešu izmēģinājumi, jo šādas raķetes ir iespējams paslēpt zem kamuflāžas tīkliem.
Līderi: Situācija ir satraucoša
Jebkurā gadījumā, Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas, ka savā skaļajā retorikā Phenjanas līderi ir pietuvojušies ļoti tuvu bīstamai līnijai, kuras šķērsošanai sekos izlēmīga pretreakcija. Par spīti saspringtajai situācijai, rietumu diplomāti, tostarp no septiņām Eiropas Savienības valstīm, savu darbu Phenjanā turpina un evakuēties negatavojas. Tāpat Eiropas Savienība paziņojusi, ka nesaskata draudus saviem pilsoņiem Dienvidkorejā. Vairāki Eiropas līderi arī norādījuši, ka, protams, situācija Korejas pussalā ir satraucoša, taču reālu draudu eiropiešiem arī šeit Eiropā nav.
Ziemeļkorejas jautājums šajās dienās tika apspriests arī G8 valstu grupas līderu samitā Londonā. Tiekoties ar savu ASV kolēģi Džonu Keriju, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Maskavai nav domstarpību ar Vašingtonu jautājumos par Ziemeļkoreju. Lavrovs gan brīdinājis, ka Phenjanu nevajadzētu baidīt ar dažādām militārajām mācībām.
"Šeit mums domstarpību ar mūsu partneriem nav, un es ceru, ka viņi ir mūs sadzirdējuši. Īpaši tas attiecas uz nepieciešamību izvairīties no kārdinājuma izmantot pašreizējās Phenjanas avantūras kā iemeslu palielināt bruņojumu Ziemeļaustrumāzijā, kā arī ieganstu, lai izmainītu militāro balansu šajā reģionā. Tas būtu slikti gan no reģiona, gan globālās stabilitātes viedokļa," teica Lavrovs.
Krievijas ārlietu ministrs pieļauj, ka gadījumā, ja Ziemeļkoreju turpmāk neprovocēs, tā varētu nomierināties.
Ķīnas loma?
Kā uzskata laikraksta „Telegraph” vecākais ārzemju korespondents Deivids Blērs (David Blair), Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, visticamāk, visaptverošu karu tomēr neuzsāks, jo ļoti labi apzinās, ka būs jācīnās pret ASV un Dienvidkoreju. Un tas nozīmē, ka karā tiks zaudēts. Šāds zaudējums nozīmētu gan viņa paša, gan visa režīma krišanu. Pēc Deivida Blēra domām konflikts varētu attīstīties pēc cita scenārija, bet šoreiz par plašāka konflikta pamatu var kalpot arī kāds salīdzinoši neliels incidents.
"Ziemeļkoreja pēdējā laikā ir tik ļoti pastiprinājusi savu retoriku un tā sakaitējusi situāciju, ka tai rodas vēlme tiešām kaut ko uzsākt. Tā varētu apšaudīt kādu Dienvidkorejas ciematu, nogalinot, piemēram, sešus vai septiņus dienvidkorejiešus. Kaut kas tāds jau notika 2010. gadā, kad uz nelielas Dienvidkorejas salas gāja bojā četri cilvēki. Toreiz Dienvidkoreja izrādīja apbrīnojamu savaldību un neatbildēja. Šoreiz Seula ir skaidri pateikusi, ka uz šādu provokāciju atbildēs, un šādā situācijā Ziemeļkoreja jau varētu atbildēt uz atbildi. Un tas jau varētu aiziet pa spirāli, un eskalācija sekotu eskalācijai," prognozē Blērs.
Teksasā bāzētās Stratēģisko komunikāciju un sabiedrisko attiecību firmas „Outreach Strategists” vadītājs Mustafa Tamīzs (Mustafa Tameez) intervijā kanālam FOX 26 izteicies, ka Ziemeļkorejas krīzes atrisinājums nav zināms, taču turpmākajos gados Ziemeļkorejas nākotnē lielu lomu varētu spēlēt Ķīna.
"Mēs ceram, ka šai situācijai būs miermīlīgs atrisinājums. Jā, Kims Čenuns ir jauns, viņš seko sava tēva pēdās un mēs nezinām, kā viss attīstīsies. Taču pasaule ir kļuvusi savstarpēji ļoti sasaistīta. Ziemeļkorejas iedzīvotāji ir ļoti izolēti, taču mēs ceram, ka tuvāko desmit gadu laikā informācija šajā valstī sāks ieplūst un tajā lielu lomu var spēlēt gan Ķīna, gan Krievija. Ķīna ir Ziemeļkorejas lielākais tirdzniecības partneris, un, ja tā sāks aktīvāk iesaistīties, ir cerības saskatīt gaismu tuneļa galā," prognozē Tamīzs.
Arī Londonas Karaļa koledžas kara studiju profesors Lorenss Frīdmans intervijā aģentūrai „Reuters” norādījis, ka tieši Ķīna ir visvairāk ieinteresēta konflikta drīzā atrisināšanā.
Iemesls, kāpēc Ķīna vēlas, lai šī krīze beigtos, ir nervozitāte, kas dod gan Vašingtonai, gan Tokijai iemeslus palielināt savas militārās aktivitātes reģionā. Jo vairāk Ziemeļkoreja to padara par rūpju reģionu, jo lielāka ir iespēja, ka no ASV, Japānas vai citu puses sekos militāras aktivitātes," sacīja Frīdmans.
Nedaudz atšķirīgu viedokli pauž Publiciste Barbara Demika (Barbara Demick). Intervijā televīzijas sabiedrībai CNN viņa norādījusi, ka Ķīna uz notiekošo var skatīties visai piesardzīgi.
"Ķīna nevēlas, lai Ziemeļkoreja sabruktu un tā to ir skaidri pateikusi. Ķīna Ziemeļkoreju uzskata par buferzonu, jo sabrukuma gadījumā to pārņemtu Dienvidkoreja, kuru pamatīgi ietekmē Savienotās valstis. Tas nozīmētu amerikāņu un rietumu imperiālismu pie pašām Ķīnas durvīm," norāda Demika.
Līdz vienota Korejai jāgaida būs ilgi
Kā norāda Lorenss Frīdmens (Lawrence Freedman), gadījumā, ja Ziemeļkoreja tomēr sabruktu, gan Ķīnai, gan Dienvidkorejai nāktos uzņemties galveno lomu. Pirmkārt jau humāno jautājumu risināšanā, jo jau tā sarežģītajā situācijā esošie Ziemeļkorejas iedzīvotāji izjustu katastrofālas sekas. Kā zināms, slikto laika apstākļu dēļ Ziemeļkorejā jau ilgstošu laiku ir grūtības izaudzēt labības, daudzos reģionos iestājies bads un šajā situācijā Phenjana ir nokļuvusi milzīgā atkarībā no ārvalstu palīdzības. Pēc Frīdmena vārdiem, ir ļoti daudz un dažādu pašlaik neatbildamu jautājumu.
"Īstermiņa, protams, tie ir humānie jautājumi. Bet ilgākā laika posmā mēs nezinām, vai izveidosies vienota Koreja? Ko tas dos varas līdzsvaram reģionā? Ko tas dos amerikāņu, japāņu un ķīniešu attiecībām? Vienotās Korejas iznākums rosina visus šos jautājumus, taču līdz tam vēl būs jāgaida diezgan ilgi," saka Frīdmans.
Arī politologs Kārlis Daukšts ir pārliecināts, ka par abu Koreju turpmāko likteni vēl ir daudz jautājumu. Iespējamo abu valstu apvienošanu viņš salīdzina ar savulaik notikušo Vācijas atkalapvienošanos, kas ir prasījusi milzīgus līdzekļus.
"Problēma ir tāda, ka, iespējams, pat pie režīma krišanas un abu Koreju apvienošanās būtu nepieciešami milzīgi ieguldījumi šīs jaunās valsts tālākā attīstībā. Faktiski te ir paralēles ar Vācijas demokrātisko republiku, kuras iekļaušana Vācijas federatīvajā sistēmā prasīja milzīgus finansiālos ieguldījumus. Tajā pašā laikā tas radītu lētā darbaspēka pieplūdumu, kas palīdzētu Dienvidkorejas konkurētspējas veicināšanā. Tāpēc Amerikas Savienotajām valstīm nav tik svarīgs pats šis process, bet svarīgi, lai šis placdarms nenonāk pilnīgā Ķīnas kontrolē. Tāpēc šeit ir tāda ģeopolitiska spēle un saspēle," norāda pētnieks.
Pēc Daukšta vārdiem, Korejas pussala notiekošais tomēr vairāk ir reģionāls konflikts un vienīgās atskaņas, ko varētu sajust arī iedzīvotāji Latvijā, varētu būt svārstības valūtas tirgos.
Dienvidkoreja aicina uz sarunām, bet Ziemļkoreja gatavojas līdera dzimšanas dienai
Bet tikmēr Dienvidkoreja šodien jau icinājusi Ziemeļkoreju sēsties pie diskusiju galda un atsākt dialogu par Kesonas industriālās zonas nākotni. Kā jau esam ziņojuši, šīs nedēļas sākumā 53 tūkstoši ziemeļkorejiešu strādnieku tika atsaukti no šī industriālā parka, ko uzskata par vienu no retajiem veiksmīgajiem abu Koreju pārrobežu ekonomiskās sadarbības projektiem. Kesonas industriālā zona palīdz nodrošināt Ziemeļkorejai ievērojamus ārvalstu valūtas līdzekļus. Šis aicinājums jau izsaucis visai pretrunīgu reakciju. No vienas puses tiek uzskatīts, ka Dienvidkoreja meklē veidus, kā samazināt saspīlējumu reģionā, no otras puses tiek norādīts, ka Ziemeļkorejas līderis šādu aicinājumu var pasniegt kā savu uzvaru un Dienvidkorejas kapitulēšanu viņa izvirzīto ultimātu priekšā.
Bet kamēr visā pasaulē turpinās neziņa par to, kad un vai Ziemeļkoreja veiks raķetes izmēģinājumu un vai notiekošais Korejas pussalā varētu izvērsties visaptverošā konfliktā, pašas Ziemeļkorejas mediji pievērsušies pavisam citām tēmām. Piemēram, pirmajai gadadienai kopš Kima Čenuna stāšanās amatā, kā arī Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Irsena pirmdien gaidāmajai dzimšanas dienai. Daži eksperti prognozē, ka iespējamā raķetes palaišana varētu notikt tieši šajā dienā, jo šie ir Ziemeļkorejas lielākie svētki, kas nosaukti par „Saules dienu”.
