Slaidiņš skaidroja, ka, visticamāk, lēmums uzbrukt Luhanskas reģionā pieņemts, lai Krievijas karaspēks aplenktu Ukrainas armijas ziemeļaustrumu grupējumu.
Kopumā Slaidiņš vērtēja, ka pēdējās dienās lielu būtisku pārmaiņu neesot. “Redzam divus smaguma punktus, kas ir Mariupole, “Azovstaļ” rūpnīca un Luhanskas reģions. Pie Harkivas Ukrainas spēki uzbrūk, Krievijas karaspēks atkāpjas, bet turpat 120 kilometrus tālāk notiek spēcīgi Krievijas spēku uzbrukumi,” sacīja Slaidiņš.
Tāpat viņš atzīmēja, ka arī Melnajā jūrā notiek plašas aktivitātes: “Čūsku sala ir stratēģiski nozīmīga. Krievija mēģina izvietot spēcīgus pretgaisa aizsardzības ieročus šajā salā, un ukraiņi pareizi dara, ka nepieļauj šo – mēģina visu laiku iznīcināt.”
Vienlaikus Slaidiņš norādīja, ka Ukrainas austrumos novērojami arī Krievijas spēku taktiskie panākumi. “Varam minēt, piemēram, Popasnas pilsētu, kas nonākusi Krievijas spēku kontrolē. Uzbrukumi noteikti sekos šajā virzienā. Ukraiņiem jānotur fronte. Es neesmu liels optimists, skatoties uz šo Krievijas spiedienu,” pauda NBS kapteinis.
Viņaprāt, šajā karā nākamajās divās vai trīs nedēļās izšķirsies daudz kas.
“Ja ukraiņi noturēsies, nokausēs šos Krievijas spēkus, tad varam gaidīt kādu aktivitāti no Ukrainas puses. Tāpat svarīgi, kas notiks Ukrainas dienvidos, vai Mariupole nonāks Krievijas kontrolē,” bilda Slaidiņš.
Savukārt NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Rajevs norādīja, ka šī nedēļa karā Ukrainā raksturojas ar to, ka bija “gan pozitīvās tendences, gan negatīvās tendences”, bet beidzot esam redzējuši, ka Ukrainas karaspēks ir spējīgs veikt aktīvus pretuzbrukumus pret Krievijas spēkiem.
“Viņiem [Ukrainas karaspēkam] ļoti sekmīgi veicas operācija pie Harkivas, kur viņi atbīda pretinieku prom no pašas pilsētas un atsevišķās vietās jau ļoti tuvu pietuvojušies robežai starp Krieviju un Ukrainu,” skaidroja Rajevs.
Lai gan daudzviet frontē Ukrainā situācija ir smaga, šī nedēļa kopumā uzskatāma kā Ukrainas spēku panākums, uzskata Rajevs, tomēr liela pamata optimismam neesot.
Arī Rajevs piekrita, ka Krievijas karaspēkam nav panākumu vairākos virzienos Ukrainā: "Uz doto brīdi krievu iebrucējiem būtiski pietrūkst karaspēka, lai viņi varētu veikt plašas operācijas un daudz veiksmīgākas uzbrukuma operācijas Ukrainā. Viņi pašlaik ir spējīgi tikai lokāliem uzbrukumiem. (..) Viņiem ir vajadzīgi papildu spēki."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
