Simsone komentēja Krievijas gāzes milža "Gazprom" paziņojumu, ka tas kārtējo reizi samazinās gāzes plūsmu uz Vāciju pa "Nord Stream 1" cauruļvadu.
"Mēs zinām, ka viņiem nav tehnisku iemeslu tā rīkoties. Tas ir politiski motivēts solis, un mums jābūt tam gataviem. Tieši šī iemesla dēļ apsteidzoša gāzes patēriņa samazināšana ir gudra stratēģija," teica Simsone.
Krievijas terora dažādās izpausmes
Eiropas Savienības atteikšanās no Krievijas gāzes un tās patēriņa samazinājums ir centrālie jautājumi, kas otrdien tiek apspriesti Eiropas Savienības dalībvalstu enerģētikas ministru tikšanās laikā.
Kā pirms šīs tikšanās brīdinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Krievija pašlaik pret Eiropu īsteno atklātu gāzes karu un tāpēc pret Maskavu ieviestās sankcijas nepieciešams pastiprināt.
Laikā, kad Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" ir samazinājusi gāzes piegādes apjomu Eiropai, aizbildinoties ar tehniskiem jautājumiem, tā vienlaikus ir neplānoti palielinājusi gāzes piegādes jaudu Ukrainai, tādējādi radot bīstamu situāciju un avārijas draudus.
Zelenskis norādījis, ka Eiropai būtu jāapzinās, ar kādu pretinieku tai ir darīšana, un vairāk jādomā par nākamo sankciju pastiprināšanu pret Maskavu.
"Krievija negatavojas atjaunot gāzes piegādes Eiropai valstīm, kā to paredz noslēgtās vienošanās. Tas tiek darīts speciāli, lai eiropiešiem būtu maksimāli grūti sagatavoties ziemai. Un tas ir atklāts gāzes karš, ko Krievija īsteno pret Eiropu, un tieši tā tas ir jāuztver," secina Zelenskis.
"Viņiem ir pilnīgi vienalga, kas notiks ar cilvēkiem, kā viņi cietīs – vai nu cietīs badu ostu blokādes dēļ, vai ziemā cietīs no sala un okupācijas radītās nabadzības. Tās ir dažādas terora formas.
Un tāpēc nevajadzētu domāt, kā atdot kaut kādu turbīnu, bet gan – kā pastiprināt sankcijas, lai mazinātu Krievijas ienākumus.
Ne tikai no gāzes un naftas, bet no jebkāda eksporta, kas Krievijai vēl ir palicis. Ir nepieciešams maksimāli saraut tirdzniecības saiknes ar Krieviju, jo jebkādas šādas attiecības ir aizmetnis potenciālam spiedienam."
Eiropai jārīkojas pēc iespējas ātrāk
Eiropas Savienības enerģētikas ministri jau ir ieradušies uz tikšanos, kuras laikā plānots apstiprināt ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai. Plāna mērķis ir mīkstināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas apturēšanas ietekmi.
Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no 1. augusta līdz 2023. gada 31. martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā. Kā pirms tikšanās norādījis Eiropas Savienības prezidējošās valsts Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Jozefs Sikela, pretojoties "Gazprom", Eiropai ir jārīkojas pēc iespējas ātrāk.
"Krievija nav un nekad nebūs uzticams partneris. Vēl tikai vakar "Gazprom" paziņoja par papildu gāzes piegāžu samazinājumiem, kas nekavējoties noveda pie cenu kāpuma. Un tas ir tikai papildu pierādījums tam, ka mums šī spēle ir jāņem savās rokās un mums ir pēc iespējas ātrāk jāsamazina sava atkarība no Krievijas piegādēm. Visas valstis ir izrādījušas ļoti lielus centienus panākt vienotu pozīciju, un man nav sajūtas, ka būtu kāds, kurš nevēlētos šajā spēlē piedalīties."
Erdogans skaidro, kā runāt ar Putinu
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tikmēr ir kritizējis rietumvalstu politiķu pieeju Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Pēc viņa vārdiem, kādu attieksmi pret Putinu nodemonstrēsi, tādu arī saņemsi pretī. Tieši tāpēc Erdogans par veiksmīgām nosaucis savas nesenās sarunas ar Krievijas vadoni, jo Krievija nav uzlūkota kā ienaidnieks.
Lai arī pušu starpā esot domstarpības par Ukrainas karu, divpusējās attiecības ar Krieviju ir jāuztur, balstoties uz abpusējām interesēm.
Vienlaikus Erdogans aicinājis visas konfliktā iesaistītās puses, kuras parakstīja vienošanos par graudu transportēšanas drošības garantēšanu, izpildīt savas uzņemtās saistības. Jāatgādina, ka jau nākamajā dienā pēc šī dokumenta parakstīšanas Krievija ar raķetēm apšaudīja Odesas ostu.
Tikmēr Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs ir paziņojis, ka Ukraina pārtrauks graudu eksportu, ja no Krievijas puses Melnajā jūrā palielināsies draudi. Viņš atgādinājis, ka līgumu parakstīja arī ANO un Turcija, kuras apņēmās garantēt drošību – ja tas notiks, vienošanās strādās, ja ne, tad ne.
Kārtējais rīts Ukrainas karā sācies ar masveidīgu Zatokas ciemata apšaudi Ukrainas dienvidos. Kā redzams aculiecinieku publiskotajos video, Krievijas spēku raidītās raķetes ir izpostījušas ciematu, sagrāvušas ēkas, bet cietis tikai viens cilvēks.
Apšaudes vērstas arī pret Harkivu un tās apkārtni, un arī šeit uzbrukumi bijuši vērsti pret civilo infrastruktūru. Vienlaikus saņemtas ziņas, ka arī Ukrainas spēki veikuši veiksmīgus prettriecienus, piemēram, iznīcinot kārtējo degvielas noliktavu okupētajā Doneckā.
KONTEKSTS:
Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" pirmdien paziņoja, ka no trešdienas samazinās piegādi pa "Nord Stream" līdz piektdaļai cauruļvada jaudas, kā ieganstu minot, ka jāremontē kompresoru stacijas turbīna, bet vēl nav saņemta cita Kanādā izremontēta turbīna.
Jūnija vidū "Gazprom" samazināja piegādi pa "Nord Stream" līdz 40% cauruļvada jaudas, apgalvojot, ka tas tiek darīts tāpēc, ka sankciju dēļ kavējas turbīnas saņemšana no Kanādas. Vācijas amatpersonas uzsvērušas, ka šāds Krievijas lēmums pieņemts politisku, nevis tehnisku iemeslu dēļ.
Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%.
