Sadaļas Sadaļas

Eiropas robežas ir tikai tik stipras, cik stiprs ir to vājākais posms. Intervija ar «Frontex» pārstāvi

Pasliktinoties situācijai uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas, gan Lietuva, gan Latvija ir lūgušas palīdzību Eiropas Robežkontroles aģentūrai "Frontex". Tās eksperti jau sākuši palīdzēt mūsu robežsargiem un gatavi savu klātbūtni reģionā nepieciešamības gadījumā pastiprināt. Kā intervijā Latvijas Radio norādīja Eiropas Savienības (ES) robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" pārstāvis Piotrs Svitaļskis, "Frontex" jaunās pilnvaras ļauj ļoti efektīvi reaģēt uz krīzēm, lai kur arī tās rastos, taču liela uzmanība tiek pievērsta arī tam, lai analizētu potenciālo krīžu izcelšanās punktus.

Intervija ar "Frontex" pārstāviUģis Lībietis

Uģis Lībietis: Es gribētu sākt ar īsu ieskatu par situāciju uz Baltkrievijas–Lietuvas un arī Baltkrievijas–Polijas robežām, kur mēs esam novērojuši negaidītu migrantu pieplūdumu no Baltkrievija puses. Kā šo situāciju vērtē "Frontex" un kāda ir jūsu gaidāmā iesaiste šajā reģionā?

Piotrs Svitaļskis: Situācija uz Lietuvas, Latvijas un nedaudz mazāk – Polijas–Baltkrievijas robežas ir attīstījusies jau vairākas nedēļas un pat mēnešus. Gan Lietuva, gan Latvija, gan arī mēs, "Frontex", novērojam strauju nelegālu robežas šķērsošanas gadījumu skaita pieaugumu. Jūnijā vien tika aizturēti vairāk nekā 400 cilvēku, kas bija ieceļojuši no Baltkrievijas Lietuvā. Tas ir sešreiz vairāk nekā visā pagājušajā gadā kopā.

Jūlija sākumā šis skaitlis jau ir pārsniedzis 1400 cilvēku, un tie ir dati tikai par pusgadu. Tas ļauj saprast, kāda tad ir šī situācija pēdējo nedēļu un mēnešu laikā. Lietuva un Latvija ir lūgušas "Frontex" palīdzību robežas uzraudzības īstenošanā, un no 1. jūlija mūsu virsnieku grupa ir sākusi darbu jūsu valstīs gan robežšķērsošanas punktos,  piedaloties robežu patrulēšanā ar vairākām patruļu automašīnām. Jebkurā gadījumā "Frontex" ir gatava sniegt palīdzību jebkurai ES dalībvalstij, kad vien rodas kāds spiediens migrācijas jomā.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ atzina, ka aptuveni 60% no robežas ar Baltkrieviju neatbilst pat minimālajiem robežas drošības standartiem. Jums kā ES robežkontroles aģentūrai droši vien ir informācija par to, vai Lietuva šajā situācijā ir unikāla vai arī citviet ir satraucošas pazīmes par robežu drošību?

"Frontex" kā aģentūrai ir uzdots izvērtēt riskus, un katru gadu mēs publicējam risku analīzes ziņojumu. Starp citu, pēdējais ziņojums iznāca vien pirms nedēļas. Es gan nevēlētos īpaši komentēt to, kā izskatās kāds atsevišķs robežas posms, taču, protams – Eiropas robežas ir tikai tik stipras, cik stiprs ir to vājākais posms.

Tāpēc arī "Frontex" ir uzdots novērtēt riskus un palīdzēt tādās situācijās, kur, iespējams, nav pietiekami daudz videonovērošanas vai patruļu. Tas ir mūsu uzdevums; mēs esam gatavi palīdzēt un izrādīt to, ko mēs saucam par Eiropas solidaritāti situācijās, kad atsevišķas valstis nespēj tikt galā ar migrācijas pieplūdumu.

Jūs jau pieminējāt Eiropas solidaritāti. Arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels atzina, ka lielāka solidaritāte no dalībvalstu puses noteikti būtu nepieciešama. Lūdzu, paskaidrojiet, kā šī solidaritāte darbojas no "Frontex" skatu punkta? Kā šai solidaritātei būtu jāizpaužas? Vairāk cilvēku, tehnoloģiskās vai finansiālās palīdzības?

Vēsturiski tieši dalībvalstis bija tās, kuras piedāvāja savu palīdzību, bet "Frontex" nodarbojās ar koordināciju un spēku izvietošanu tur, kur tas tika prasīts. Tagad mūsu aģentūrai ir piešķirti jauni pienākumi un lielāki resursi. Pašlaik mums ir vairāk nekā 600 apmācītu ES robežsardzes virsnieku, kuri visi ir "Frontex" darbinieki, un vēl viena grupa drīz pabeigs apmācību.

Šie resursi mums un ES kopumā ļauj iejaukties tur, kur šī palīdzība ir nepieciešama. Pašlaik tā ir Lietuva un Latvija, taču līdzīgi gadījumi ir bijuši arī Grieķijā, kad runa bija par Vidusjūras austrumu migrācijas ceļu, vai Spānijā, kad runājam par rietumu virzienu. Ja mūsu palīdzība ir nepieciešama, mēs reaģējam.

Kā jau jūs teicāt, gadiem mēs esam sekojuši un satraukušies par situāciju uz ES dienvidu robežas. Ir bijušas dažādas ES operācijas, lai glābtu bēgļus, lai uzraudzītu situāciju utt. Vai, jūsuprāt, nākotnē šāda Eiropas misija varētu būt nepieciešama arī uz ES austrumu robežas?

Ir grūti prognozēt nākotni vai izteikt spekulatīvas prognozes. Tāpēc man atliek tikai atkārtot, ka krīzes gadījumā "Frontex" kā ES aģentūra būs spējīga reaģēt savu iespēju un pilnvaru robežās. Tieši šī iemesla dēļ "Frontex" tika izveidota un tās mandāts regulāri tiek pagarināts.

Protams, mums latviešiem un arī lietuviešiem tuvāki ir notikumi mūsu pašu robežu tuvumā, taču no jūsu skatu punkta, kāda pašlaik ir situācija Eiropā? Vai mēs esam vienīgais karstais punkts, kur situācija nav visai stabila, vai arī joprojām ir nepieciešams satraukties arī par dienvidu robežu?

Ja mēs runājam par migrācijas maršrutiem un apmēriem, tad jāsaka, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu apjomi ir palielinājušies. Covid-19 ceļošanas ierobežojumu dēļ pagājušajā gadā mēs redzējām strauju migrācijas lejupslīdi gan Vidusjūrā, gan citos maršrutos: gan Balkānos, gan Vidusjūras austrumu daļā, gan pa zemi, gan pa jūru. Tomēr šogad un īpaši šovasar skaitļi atkal ir sākuši kāpt, atgriežoties pirmspandēmijas līmenī. Protams, ir novērojamas izmaiņas arī migrācijas ceļos – mazāk migrantu ieceļo caur Vidusjūras austrumiem, vairāk caur rietumiem. Galvenokārt tas ir skaidrojams ar joprojām spēkā esošajiem ierobežojumiem trešajās valstīs. Es tos nesauktu par karstajiem punktiem, taču migrācijas spiediens joprojām ir jūtams tāpat kā pirms Covid-19 krīzes.

Eiropas līderi uzsver, ka viens no galvenajiem mērķiem ir runāt ar tām valstīm, kurās šīs migrācijas plūsmas aizsākas, un tām valstīm, kuras atrodas pa vidu un atļauj migrantiem pārvietoties. Jūs arī noteikti sekojat šīm valstīm un zināt tās. Kuras, jūsuprāt, ir tās īpašās valstis, kurām būtu jāpievērš vislielākā uzmanība? Varbūt ir kāds tuvāks vai tālāks konflikts, kas varētu radīt kādas satraucošas tendences nākotnē?

Protams, ka "Frontex" uzdevums ir ne tikai novērot situāciju uz robežām, bet arī analizēt situāciju trešajās valstīs. Mēs analizējam arī dažādus iespējamos ģeopolitiskos scenārijus, jo nav grūti iedomāties, ka kaut kāds pavērsiens austrumos var aizsākt jaunu migrācijas vilni.

Līdzīgi kā politiskie notikumi, kas aizsākās un joprojām turpinās Baltkrievijā. Mēs skaidri redzam, un [Baltkrievijas prezidents Aleksandrs] Lukašenko to ir pateicis, ka šī ir atbilde uz dažādiem Eiropas ierobežojumiem. Protams, ka arī mēs visu analizējam un sekojam notikumiem, lai vienmēr būtu – cik vien iespējams – sagatavoti jebkuriem apstākļiem.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas. Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret ES.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt