Eiropas notikumu TOP3 šonedēļ: Grieķijas migranti, ES sarunas ar britiem un Klimata likums

Koronavīrusa izplatība Eiropas Savienības dalībvalstīs spēj ietekmēt tūrisma industriju, spēj nogremdēt aviokompānijas, kā šonedēļ notika ar kompāniju "FlyBe", kā arī spēj atcelt dažādus starptautiskus pasākumus un tikšanās, piemēram, Eiropas Savienības un Indijas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu. Taču pat saslimšanas riski nespēj apturēt migrantu apņemšanos nokļūt Eiropā, klimata aktīvistu cīņu par savu mērķi vai sarunas par turpmākajām tirdzniecības attiecībām starp Eiropas Savienību (ES) un Apvienoto Karalisti.

Eiropas notikumu TOP3Uģis Lībietis

    Migranti un Eiropa

    Pēc tam, kad pagājušās nedēļas nogalē saasinājās situācija uz Grieķijas un Turcijas robežas, tūkstošiem migrantu cenšoties iekļūt Grieķijā, par eiropeisko dzīvesziņu atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Margaritis Shins sasauca bloka iekšlietu ministru ārkārtas tikšanos. Arī trīs Eiropas Savienības prezidenti reti redzētā vienotībā ieradās saspringtajā reģionā, lai klātienē paustu atbalstu Grieķijai kā Eiropas Savienības robežas sargātājai.

    "Visas ārkārtējās situācijas vienlaicīgi ir arī iespēja. Es ceru, ka šī būs iespēja migrācijas politiku nolikt visaptverošas, kolektīvas Eiropas migrācijas pārvaldības stratēģijas centrā. Mums ir vesela virkne regulējošu risinājumu, kas vienkārši nedarbojas. Tagad ir īstais brīdis nākt klajā ar jaunu Eiropas Savienības paktu patvērumam un migrācijai, un es ļoti ceru, ka tas notiks tuvāko nedēļu laikā. Eiropa nedrīkst tik nozīmīgā jautājumā izgāzties divreiz.

    Šī ir jauna iespēja un varbūt mūsu pēdējā iespēja panākt vienošanos visu 27 dalībvalstu starpā," sacīja Shins.

    Izdevums "Politico" to gan sauc par augstu likmju politisko teātri, kura mērķis ir nosūtīt signālu 440 miljoniem eiropiešu, ka 2015. gada migrācijas krīzei līdzīgs scenārijs netiks pieļauts. Taču vienlaicīgi arī šāda vizīte ir atzinums tam, ka piecu gadu laikā domstarpības dalībvalstu starpā atrisināt nav izdevies un efektīvas migrācijas kontroles sistēmas tā arī joprojām nav.

    Daudziem mēles galā ir arī jautājums par saspringto situāciju Idlibas provincē Sīrijā un šī konflikta iespējamo ietekmi uz Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana lēmumu šantažēt Eiropas Savienību. Un aktuāls joprojām ir arī jautājums vai Eiropas Savienība un NATO vēlas un ir spējīgas iesaistīties arī Sīrijas konflikta un humānās krīzes risināšanā, cenšoties novērst jaunu bēgļu pieplūdumu.

    ES un Lielbritānijas šķiršanās sarunas

    Šajā nedēļā norisinājās pirmās Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunas par abu pušu turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Atskaitoties par šīm pirmajām četrām sarunu dienām, kurās katru no pusēm pārstāvēja vairāk nekā 100 eksperti, Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē norādīja, ka joprojām pastāv ļoti nopietnas viedokļu atšķirības. Joprojām aktualitāti nav zaudējuši jautājumi par vienādu spēles laukumu visām britu kompānijām un Londonas atteikšanos pakļauties Eiropas Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcijai. Taču par spīti visam Barnjē ir pārliecināts, ka galu galā vienošanos abām pusēm panākt izdosies, lai arī tas, protams, būtu vieglāk panākams, ja britu premjers Boriss Džonsons tik spītīgi neuzstātu uz sarunu noslēgumu līdz 31. decembrim.

    Mišels Barnjē arī atkārtoti atzinis, ka, visticamāk, atvēlētajā laikā izdosies panākt tikai tādu pliku skeleta vienošanos, neapaudzējot to ar gaļu. Turklāt šķiršanās procesam būs ļoti daudz dažādu seku, kam ir jābūt gataviem, jo nekas vairs nebūs pa vecam.

    "Apvienotā Karaliste šonedēļ patērēja ļoti daudz laika, uzstājot uz savu neatkarību. Neviens neapstrīd Lielbritānijas neatkarību! Un mēs aicinām Londonu cienīt arī mūsu neatkarību!

    Tāpat kā Apvienotā Karaliste izvirza savus priekšnoteikumus sava tirgus atvēršanai, Eiropas Savienība izvirza savus priekšnoteikumus. Mūsu uzdevums ir kā diviem neatkarīgiem spēlētājiem kopīgi vienoties par pamatnoteikumiem, kas padara iespējamu tirgošanos, sadarbību un ceļošanu. Tāpat nepieciešams saglabāt augstus standartus, kas aizsargā mūsu pilsoņus, patērētājus, mūsu darbaspēku un mūsu planētu," sacīja Barnjē.

    Klimata likuma nesaskaņas

    Šīs nedēļas vidū Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nāca klajā ar savu Klimata likuma piedāvājumu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā samazināt kaitīgo izmešu nonākšanu atmosfērā līdz nullei. Šajā paša dienā Eiropas Parlamentā viesojās arī klimata aktīviste Grēta Tūnberga, kuras kritizējošais tonis par dažādām klimata iniciatīvām nevienam vairs nav noslēpums.

    "Kad Eiropas Savienība piedāvā šo klimata likumu par nulles emisijām 2050. gadā, jūs netieši atzīstat savu sakāvi. Ka jūs padodaties un atsakāties no Parīzes klimata vienošanās, atsakāties no saviem solījumiem, atsakāties darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu drošu nākotni saviem bērniem. Šis likums ir balstīts uz nepietiekamu CO2 budžetu, kas realitātē dos mums daudz, daudz mazāku iespēju samazināt globālo sasilšanu zem 1,5 grādiem pēc Celsija.

    Mums nav sapratnes, līderības un pāri visam – laika!" uzsvēra Tūnberga.

    Taču, kā norāda komentētāji, šoreiz šādu kritiku sāk izteikt vairs ne tikai 17 gadus vecā Tūnberga, bet arī vairākas dalībvalstis. Piemēram, Polija, kas uzskata, ka klimata pārmaiņu mērķu mainīšanu nedrīkst uzticēt tikai Eiropas Komisijai. Arī fon der Leienas partijas biedri Eiropas Parlamentā uzskata, ka ierosinājumi pēc 2030. gada paplašināt emisiju samazinājumus nav pieņemami un apdraud demokrātiju. Jaunajā Klimata likumā ir ierosināts līdz septembrim izstrādāt plānu, kā samazināt emisijas par 55%. Šādus plānus atbalsta Francija, Somija un Nīderlande, bet pret to iestājas tāda no oglēm atkarīga valsts kā Polija. Komentētāji jau norāda, ka daudz kas būs atkarīgs no nākamās Eiropadomes prezidējošās valsts – Vācijas, kuras valdībā šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, turklāt tajā ir ļoti spēcīgs rūpniecības lobijs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti