EK publiskotais Klimata likums izpelnās Grētas Tūnbergas kritiku

Eiropas Komisija (EK) trešdien, 4. martā, ir nākusi klajā ar Klimata likumu. Tā ir daļa no Eiropas Savienības (ES) plāna cīņai ar klimata pārmaiņām. Likuma mērķis ir panākt, ka Eiropas valstis juridiski apņemas panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Tomēr klimata aktīviste Grēta Tūnberga no Zviedrijas, kura tikās ar Briseles politiķiem, asi kritizēja jauno priekšlikumu kā klaji nepietiekamu.

ĪSUMĀ:

  • EK nākusi klājā ar Klimata likumu.
  • Likuma galvenais mērķis: valstu apņemšanās par klimatneitralitāti līdz 2050. gadam - juridiski saistoša.
  • Likums nosaka - turpmāk, pieņemot jaunu iniciatīvu, būtu jāizvērtē tās ietekme uz vidi.
  • Tāpat tiks izveidots rīks, kas ļaus ik pa pieciem gadiem mērīt dalībvalstu progresu.
  • Klimata aktīviste Grēta Tūnberga paziņoja, ka šis likums ir tikai darbības imitācija.
  • Viņa trešdien tikās gan ar komisāriem, gan ar Eiropas Parlamenta deputātiem.
  • Viņa uzstāj, ka tikai strauja un tūlītēja CO2 izmešu samazināšana var glābt planētu.
  • Timmermanss: Daļējas klimata pārmaiņas ir nenovēršamas.

Eiropas Klimata likuma galvenais mērķis ir panākt, ka dalībvalstu apņemšanās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam kļūst juridiski saistoša. Tāpat tiek apspriesta iespēja paaugstināt arī 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzskata, ka Klimata likums sniegs garantijas uzņēmējiem un investoriem par to, kurā virzienā un ar kādu ātrumu mūsu kontinents dodas.

Bet bez privātajiem līdzekļiem ekonomikas pārstrukturēšana nebūs iespējama.

“Vairs neliekas, ka 2050. gads būtu tāla un neiedomājama nākotne. Mani bērni tad būs nedaudz jaunāki, nekā es esmu pašlaik. Jau tagad es varu gūt nelielu ieskatu par dabas apstākļiem, kādos viņiem varētu nākties dzīvot. Un šis ieskats ir diezgan nepatīkams, tādēļ mums ir jārīkojas strauji,” sacīja fon der Leiena.

Klimata likums nosaka, ka turpmāk, pieņemot jebkādu jaunu iniciatīvu, būs jāizvērtē tās ietekme uz apkārtējo vidi. Tāpat tiks izveidots rīks, kas ļaus ik pa pieciem gadiem mērīt dalībvalstu progresu.

Tomēr pazīstamā klimata aktīviste Grēta Tūnberga paziņoja, ka šis likums ir tikai darbības imitācija.

“Šis klimata likums nozīmē padošanos, jo ar dabu nav iespējams tirgoties un ar fizikas likumiem nevar vienoties. Un mēs neļausim jums padoties mūsu nākotnes priekšā,” sacīja Tūnberga.

Viņa Eiropai pārmet liekulību. Proti, tiek atzīts, ka krīze ir, bet tam neseko pietiekami aktīva rīcība. Viņa trešdien tikās gan ar komisāriem, gan ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Viņa uzstāja, ka tikai strauja un tūlītēja CO2 izmešu samazināšana var glābt mūsu planētu. Jau pēc pāris gadiem varētu būt par vēlu sākt rīkoties, sacīja Tūnberga.

"Kad jūsu māja deg, tad jūs negaidāt vēl dažus gadus, lai sāktu to dzēst. Taču tas ir tas, ko Eiropas Komisija šodien iesaka darīt.

Kad Eiropas Savienība prezentēja šo klimata likumu un klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, jūs netieši atzīstat – ka padodaties, ka atskaties no Parīzes vienošanās, atsakāties no saviem solījumiem, no tā, lai darītu absolūti visu, lai nodrošinātu paši saviem bērniem drošu nākotni. Mums nav tikai vajadzīgi mērķi 2030. vai 2050. gadam! Vispirms mums tos vajag 2020. gadam un katram gadam pēc tam! Mums krasi jāsamazina izmešu apjomi to rašanās vietās jau tagad. Jūsu tālie mērķi neko nenozīmēs, ja kaut vai tikai vēl dažus gadus turpināsies tādu izmešu apjomi kā tagad," uzsvēra klimata aktīviste.

Tūnbergai ir taisnība, sakot, ka nav definēti starpmērķi – komisija atzīst, ka tam nepieciešams mazliet vairāk laika. Pašlaik ir mērķis līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 40%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Ir skaidrs, ka ar to nepietiek. Tāpēc fon der Leiena ir apsolījusi, ka izmešu apjoms tiks samazināts vairāk - par 50 - 55%. "Zaļie" grib vēl lielāku samazinājumu.

Jaunajā Klimata likumā ir arī visai strīdīgs piedāvājums izmantot jaudīgu juridisko instrumentu, ar kura palīdzību komisija var gandrīz vienpusēji noteikt jaunus ES mēroga klimata mērķus starpposmiem.

To, ka daļējas klimata pārmaiņas ir nenovēršamas, atzina arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss.

„Lai ko mēs sasniegtu tuvāko piecu vai 30 gadu laikā, mums tik un tā ir jāgatavojas sastapties ar klimata pārmaiņu sekām. Ir pagājis tas laiks, kad mēs negribējām runāt par piemērošanos, jo tas skanēja kā sakāves atzīšana. Piemērošanās ir mūsu stratēģijas neatņemamā sastāvdaļa,” norādīja Timmermanss.

Vides aktīvisti Tūnbergas vadībā šo piektdien Briselē plāno rīkot plašu demonstrāciju, mudinot politiķus ne tikai runāt par klimata krīzi, bet arī atbilstoši rīkoties.

KONTEKSTS:

Fon der Leienas vadītās Eiropas Komisijas vīzija ir progresīva un sola risināt samilzušās problēmas gan Eiropas, gan globālajā līmenī. Tajā skaitā vairāk nekā jebkad iepriekš tiek pievērsta uzmanība cīņai ar klimata pārmaiņām un vides aizsardzībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt