Jau drīzumā EP prezidents Martins Šulcs un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers sāks sarunas par to, kāda loma EP atvēlama jaunās, jau trešās starptautiskās palīdzības programmas Grieķijai ieviešanas kontrolē. Ar šādu paziņojumu EP prezidents Šulcs nāca klajā pēc pagājušajā nedēļā notikušās EP politisko grupu vadītāju ikmēneša konferences.
"Komisārs Moskovisī šorīt pats apliecināja, ka komisija domā par lielāku Eiropas Parlamenta iesaistīšanu. Un man jāpiebilst, ka tas, ko mēs vēlamies, ir saistošs risinājums – vienošanās starp divām institūcijām. Nesaistoša saprašanās nav tas, ko mēs vēlamies iegūt, tādēļ tagad es sākšu sarunas ar prezidentu Junkeru par to," teica Šulcs.
No EP politisko grupu līderu teiktā noprotams, ka viens no iemesliem, kādēļ eiroparlamentārieši vēlas saņemt atskaites par reformu gaitu Grieķijā, ir neuzticēšanās Grieķijas spējai ieviest solītās reformas, kuru īstenošana ir priekšnoteikums starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanai.
"Mēs no paša sākuma esam uzstājuši, ka jāpastāv Eiropas Parlamenta kontrolei pār Grieķijas palīdzības programmas ieviešanu. Tagad mums jāatrod praktiski veidi, kā to darīt, un tas nozīmē, ka Eiropas Parlaments vairākas reizes gadā varētu aicināt kreditorvalstis un Grieķijas finanšu ministru, lai pārliecinātos, kā viņi ievieš reformas, kam ir piekrituši," sacīja EP liberāļu grupas līderis Gajs Ferhofštads.
Savukārt eiroparlamenta "zaļo" līderis Filips Lambērs ceturtdien izteicies: "Mēs atbalstām ideju, ka makrofinansiālu palīdzības programmu kontekstā ir nepieciešama demokrātiska uzraudzība pār notiekošo. Šobrīd šīs programmas demokrātiskā leģitimitāte ir ļoti vāja, mūsuprāt, tā ir gandrīz neeksistējoša, un tā ir jāievieš. Tagad Šulcs diskutēs ar Junkeru, lai vienotos, kā mēs to varam ieviest praksē, bet ideja ir pilnīgi pamatota un mēs to atbalstām."
Jau vēstīts, ka trešā starptautiskās palīdzības programma paredz Grieķijai piešķirt aizdevumu 86 miljardu eiro apmērā. Aizdevuma izsniegšanai paredzēts izmanto Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļus.
Augusta beigās Grieķija saņēma pirmo aizdevuma maksājumu – 13 miljardus eiro. Nepilnu gadu valdības vadītāja amatā aizvadījušais Grieķijas premjerministrs Alekss Ciprs 20. augustā paziņoja par demisiju un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu. Viņa valdība ierosināja šovasar notikušo referendumu, kurā vairums grieķu noraidīja starptautisko aizdevēju pieprasītās reformas.
