Strīdi starp Polijas Konstitucionālo tiesu un valdošo partiju “Likums un taisnīgums” turpinās jau kopš pagājušajā gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām un tiesas darbība faktiski ir paralizēta. Eiropas Komisija (EK) jūlija beigās deva Varšavai trīs mēnešus laika atcelt tiesas darbu ierobežojošos likumus, pretējā gadījumā draudot ar sankcijām par likuma varas un demokrātijas noteikumu pārkāpšanu.
Kā šonedēļ EP debatēs paziņoja EK viceprezidents Frans Timmermans, ES ir veidota uz kopīgām vērtībā. Pašreizējā posmā strīds par Polijas konstitucionālās tiesas lēmumiem un paša tribunāla sastāvu joprojām nav atrisināts. Tāpat EP pauž bažas arī par situāciju citās jomās, piemēram, par plašsaziņas līdzekļu neatkarību un objektivitāti, tiesībām uz vārda brīvību, tiesībām uz privātumu, politisko objektivitāti valsts pārvaldē un citiem jautājumiem.
Tieši tāpēc EK ir gatava turpināt konstruktīvu dialogu ar Polijas varas iestādēm, lai atrastu risinājumu šīm problēmām. Šādam dialogam ir atvērta arī Polijas premjerministre Beāta Šidlo, kura gan atkārtoti paudusi pārliecību, ka nekādi ES noteikumi Polijā pārkāpti nav.
Parlamenta debašu laikā savas valsts īstenoto politiku aizstāvēja Eiropas konservatīvo un reformistu grupas pārstāvis Rišards Legutko, kurš veltījis asu kritiku arī pašai ES.
"Es pateikšu, kas jūs satrauc un kas ir šīs bezjēdzīgās rezolūcijas cēlonis. Jūs ir ietekmējuši aizspriedumi pret Polijas valdību un to, ko tā sevī iemieso.
Jūs neesat spējīgi pieņemt faktu, ka ir partijas un valdības, kurām ir cits viedoklis un kurām ir visas tiesības šo viedokli paust. Plurālisms Eiropas Savienībā nav reāls – tas tiek pieņemts tikai tad, ja atrodas rāmjos: vienalga, kāda krāsa, ka tik melna. Visi viedokļi ir labi, ja vien tie atbilst Eiropas Savienības vispārpieņemtajām normām," sacīja Legutko.
Līdzīgu viedokli paudis arī neatkarīgais EP deputāts Roberts Jaroslavs Ivaškevičs (EFDD). Pēc viņa vārdiem, visas debates par situāciju Polijā ir brutāls uzbrukums viņa dzimtenei.
Tāpat Ivaškevičs norādījis, ka nevis Polija ir Eiropas problēma, bet gan Eiropas elites katastrofālā politika: "Polijā mums nav vajadzīgas nekādas pamācības no šīs palātas.
Mums nevajag nekādus padomus vai instrukcijas, jo mēs Polijā zinām, kā pārvaldīt savu valsti. Jūs esat tie, kuriem būtu jāmācās no Polijas vēstures, kā cīnīties par brīvību un solidaritāti."
EK viceprezidents Frans Timmermans gan norādījis, ka šādus apvainojumus viņš uztver visai personiski, jo savulaik arī viņš ir aktīvi līdzdarbojies, palīdzot Polijai atbrīvoties no komunistiskās varas. Līdzīgi kā bijušais EK budžeta komisārs un parlamentārietis no Polijas Janušs Levandovskis, arī Timmermans norādījis, ka nevēršas pret Poliju vai pret tās iedzīvotājiem.
"Ja jūs pieņemat manu apgalvojumu, ka tiesu sistēmas neatkarība ir nozīmīga daļa no visas likuma varas, tad kā tas nākas, ka Polijā valdība var izvēlēties, vai tā vēlas vai nevēlas publicēt valsts augstākās tiesas spriedumus atkarībā no tā, vai tie varai patīk, vai nē? Tas neatbilst brīvas tiesu varas principiem.
Es neļaušu sevi apsūdzēt par vēršanos pret Polijas iedzīvotājiem – šis ir strīds starp konstitucionālo tiesu un valdību. Nekas vairāk un nekas mazāk.
Taču atgādināsim sev par skaisto demokrātijas un likuma uzvaru pār apspiestību un komunismu, un neaizmirsīsim, ka šis ir patiess mūsu kopējā Eiropas sapņa sasniegums," sacīja Timmermans.
Pēc asajām diskusijām EP deputāti pārliecinoši pieņēma rezolūciju, aicinot Polijas valdību atrisināt pašreizējo krīzi noteiktajā termiņā – līdz oktobra beigām, panākot kompromisu gan starp visām parlamenta partijām, gan nodrošinot to, ka jaunie likumi atbilst gan EK, gan Eiropas Padomes padomdevējiestādes konstitucionālajos jautājumos – Venēcijas komisijas rekomendācijām.
Starp citu, nedēļas sākumā Venēcijas komisijas pārstāvji viesojās Polijā, lai novērtētu situāciju klātienē. Taču Polijas valdošās partijas „Likums un Taisnīgums” līderis Jaroslavs Kačiņskis šo misiju nosauca par mazsvarīgu, apsūdzot Eiropas likumu uzraugus par objektivitātes trūkumu un Polijas likumu pilnīgu ignorēšanu.
