Lai gan Latvijas lauksaimnieki atzīst, ka regula ir nepieciešama un tajā ir iekļautas daudzas Latvijas zemnieku idejas, šobrīd diskusijas par to, kā regulēt bioloģisko lauksaimniecību ir iestrēgušas. Pagaidām diskusijas ir par, piemēram, prasībām importētajiem produktiem, bet vairāki svarīgi un pretrunīgi jautājumi pat vēl nav skarti. Kaut vai - kā risināt situācijas, kad bioloģiskā lauksaimnieka produkcijā ne no viņa atkarīgu apstākļu dēļ parādās pesticīdu atliekvielas.
''Šis jautājums bija viens no smagākajiem, diskutablākajiem. Sākotnējais piedāvājums bija ļoti dramatisks – ja tiek atklāts pesticīdu atliekvielas, tiek sodīts zemnieks. Sertifikāts anulēts ar visām soda sankcijām,'' skaidro Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkāklis. “Protams, lielākā daļa nebija mierā, jo piesārņojums lielākoties nav apzināti lietots, bet negadījuma pēc – stiprāks vējš no kaimiņa iepūtis, bet nepamatoti sodīts tiek bioloģiskais lauksaimnieks,” teic lauksaimnieks.
Tas ir jautājums par to, vai bioloģiskajiem lauksaimniekiem būs jānes atbildības nasta par pesticīdiem, ko lieto viņu kaimiņi, piekrīt Martins Hauslings, Eiroparlamenta deputāts. Arī Latvijā pastāv problēma, ka pesticīdi nejauši nokļūst uz bioloģiskā lauksaimnieka laukiem - augu ķīmija tiek lietota arvien vairāk, un patreiz regulējums ir tāds, ka bioloģiskais lauksaimnieks ievēro aizsargjoslu, skaidro Norkārklis. Konvencionālajam lauksaimniekam Latvijā esot iespēja braukt gar pašu lauka malu un miglot, bet vējš var stiprāk uzpūst, traktors griežoties apsmidzināt arī bioloģisko lauku. “Un tad problēmas rodas bioloģiskajam lauksaimniekam,” atzīst Norkārklis.
Sarunas, kas atsāksies šodien, risinās arī citus svarīgus aspektus, piemēram, par lauksaimnieku kontroli, par to vai atļaut vienā saimniecībā ražot gan bioloģisko, gan konvencionālo produkciju un citiem strīdīgiem jautājumiem.
Latvijā ir vairāk nekā 2300 bioloģisko saimniecību un tās, pēc Eurostat datiem, apsaimnieko 11% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur bioloģiski apsaimniekoti tiek 6 %.
