Kad Latvijas Radio viesojās "Mežvijās", saimnieki Santa un Didzis Rumbas aicināja uz siltumnīcu, kur glabājas šoruden novāktie dārzeņi, kas gaida šķirošanu – kāļi un puķītes, burkāni un kolrābji, kā arī rutki, pastinaki, selerijas. Izaudzētos dārzeņus un arī pārstrādāto produkciju Rumbu ģimene pircējiem piedāvā "Reko" zemnieku tirdziņā, kas ir kaut kas līdzīgs tiešajai pirkšanai, bet ir arī atšķirīgs, jo pircējiem prece jāizvēlas pirms tirdziņa sociālajos tīklos, bet reizi nedēļā visi pasūtījumi tiek vesti uz Valmieru.
Santa tagad ir uzņēmusies "Reko" tirdziņa administratora darbu. Viņa stāstīja: "Jā, es esmu pārņēmusi praktiski to sludinājumu daļu, kas ir, kur ieliek sludinājumus, tos akceptē, noraida vai palabo. Kad nāk jaunie klāt, palīdzu viņiem piesaistīties, tāds ir apmēram tas darbiņš."
Bet kādi ir plusi pircējam un zemniekam no šāda tirdzniecības veida?
"Tāir līdzīga tiešajai pirkšanai, vienīgi tas, ka te jūs satiekat arī zemniekus, tur mēs tikai aiznesam to produkciju un atstājam, bet te vienkārši paši zemnieki izdod pircējam. Pircējam ir jāaiziet pie katra pārdevēja un jāsavāc tā pauniņa, bet tiešajā pirkšanā viss ir salikts tavā kurvītī un tu tikai samaksā, un paņem to kurvīti, bet te tu vari aprunāties ar tirgotāju, ko viņš piedāvā, varbūt uzjautāt, kādu jautājumu, kā to pagatavot, nu tādā veidā," stāstīja Santa.
Savukārt Didzis pauda: "Zemniekam ir pluss, ka viss ir uz pasūtījuma, preci var savākt, jo tev jau viss ir zināms, ko savākt, sapakot un aizvest, nekas nav lieki jādara un lieki jātransportē uz tirgu un atpakaļ, tirgū arī nav jāstāv liekas stundas, atdod precīti pircējam un brauc mājās."
Runājot par savas saimniecības perspektīvu, Santa kā pozitīvu aspektu uzsvēra to, ka beidzot ir sakustējies jautājums par skolu ēdināšanu, proti, ka bioloģiski audzēti produkti būtu arī skolnieku galdā.
"Tagad pašlaik ir ar Cēsīm, nav ar Valmieras novadu sadarbība, bet ar citu novadiņu, kas novērtē bioloģisko produkciju un to atzīst. Cēsnieki ir sākuši, vismaz tie, kas ar mani ir sadarbojušies un interesējušies, man ir Cēsis un uz Siguldas pusi," sacīja Santa.
Taču, lai varētu veiksmīgi īstenot šo sadarbību ar zemniekiem, "Mežvijās" norādīja, ka jādomā arī par elastīgāku līgumu slēgšanu.
Santa pauda: "Ja ar tevi var noslēgt līgumu, ja es zinu, ka es audzēšu priekš viņa un viņam, piemēram, tur vajadzēs 500 kilogramus, es to nodrošinu, viņš par tādu summu paņem, mēs varam par to vienoties. Bet diemžēl mums tā līgumu slēgšana notiek rudenī. Nu, kādā rudenī? Man jau pavasarī ir jāzina, cik es audzēju, jāzina, cik man pieprasīs."
Šobrīd ar darbiem saimniecībā nākas tikt galā pašu spēkiem. Saimnieks Didzis gan atzina, ka labprāt ņemtu arī kādu palīgu, bet ir kāds "bet": "Palīgus vajag. Ja varētu ņemt strādniekus, komandu taisīt, ja varētu to atpelnīt un samaksāt, tas būtu labi."
Santa piebilda: "Es nezinu, vai tā ir valsts politika vai kas, bet, ka tu vairs nevari ņemt uz pusslodzi, nu, tu vari ņemt uz pusslodzi, bet tev jāmaksā ir pilnie nodokļi, man kā mazajam zemniekam tas nav… es ņemu uz pusslodzi, bet man ir jāsamaksā sociālais nodoklis par pilnu slodzi, to mēs nevaram, tad nu strādājam paši, cīnāmies tikai paši."
Dārzeņu raža novākta – varētu šķist, ka "Mežvijās" tagad ir klusais periods, tomēr tā nav. Santa pauda: "Nē, man nav. Man ir pārstrāde, jāpārstrādā dārzeņi, svaigie ir nolikti pagrabā, bet man vēl ir jāpārstrādā, jāsaliek smukās paciņās garšvielu maisījumi, kaltēti dārzeņi, tējas, sulas, sīrupi, un tiek arī vaska sveces taisītas."
Santa atzina, ka šobrīd cilvēki arvien vairāk novērtē bioloģisko produkciju.
"Jābūt Latvijas patriotam, savas zemes atbalstītājam! Šis novembra mēnesis ir, kad zemnieki aicina pirkt Latvijā audzētus produktus," sacīja saimniece.
Runājot par novada apbalvojumu, kuru Santa saņems piektdienas vakarā, viņa atzina, ka pats galvenais ir gandarījums, ka ir pamanīts un novērtēts darbs, kas ieguldīts, lai pircējs vieglāk atrastu ceļu pie zemnieka.
