Žurnālisti apcietinājumā ir kopš decembra, un Ēģiptes vara viņus apsūdz musulmaņu brālības atbalstīšanā, ko visi aizturētie noliedz. Žurnālistiem draudēja ieslodzījums līdz pat 25 gadiem.
Austrālijas un Latvijas pilsonim, „” al Jazeera” korespondentam Pēterim Grestem piespriesti septiņi gadi cietumā, tik par bargs sods arī viņa kolēģiem - „al Jazeera” Kairas biroja vadītājam Mohamedam Fami un producentam Baheram Mohamedam.
Ēģiptes tiesa kopumā apsūdzējusi aptuveni 20 cilvēkus, tai skaitā deviņus raidorganizācijas pārstāvjus, no kuriem trīs ir žurnālisti no „al Jazeera” .
Vēl trim klāt neesošiem ārvalstu žurnālistiem piespriesti 10 gadi cietumā.
Aiz restēm, tērpušies baltās cietumnieku drēbēs, žurnālisti neslēpa izmisumu. Dažus no viņiem, tostarp Gresti, mēģināja savaldīt līdzās esošie apsargi. Savukārt Grestes vecāki jaunākās ziņas tvēra ar interneta starpniecību. Šoks, neizpratne un asaras pavadīja izlasīto ziņu.
„Tas ir ārprāts, tas ir ārprāts, pilnīgs ārprāts!” par spriedumu sacīja Pētera tēvs Juris Greste.
Atšķirībā no citām tiesas sēdēm, uz sprieduma nolasīšanu bija ieradušies arī Austrālijas, Lielbritānijas, Kanādas un Latvijas vēstnieki. Arī iepriekš augstas Rietumvalstu amatpersonas uzrunājušas Ēģiptes varas iestādes, lai cīnītos par Grestes atbrīvošanu.
Žurnālistus apsūdzēja par valstī aizliegtās un par teroristisku grupēju pasludinātās musulmaņu brālības atbalstīšanu, ko „al Jazeera” pārstāvji kategoriski noliedza, norādot, ka viņi gluži vienkārši ir gatavojuši materiālu par musulmaņu brālību.
Ēģiptes prokurori bija neatlaidīgi un pieprasa sodu no 15 līdz 25 gadiem cietumā.
Ēģiptes tiesas spriedumu ar satraukumu gaidīja daudzviet pasaulē, tā kā „al Jazeera” žurnālistu aizturēšanai līdzi sekoja daudzās valstīs un arī starptautiskās cilvēktiesību un mediju organizācijas, norādot, ka viss šis process ir politikas iespaidots
Austrālijas premjerministrs Tonijs Abots jau iepriekš ir nosūtījis vēstuli Ēģiptes prezidentam Abdelam Fataham al Sisi ir aicinājumu atbrīvot Pēteri Gresti, un sarunas ar Ēģiptes varu ir risinājusi arī Latvijas valdība.
Par preses brīvības un demokrātijas lietām ar Ēģiptes amatpersonām nesen runājis arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
Pētera Grestes ģimenes locekļi medijiem bija atklājuši, ka ar šausmām gaida tiesas spriedumu, turklāt visi tie tā sauktie pierādījumi, ko prokurori procesa gaitā cēluši tiesas galdā, bijuši tālu no apsūdzību smaguma. Rādītas Grestes ģimenes bildes, kur tā piedalījusies izjādēs Apvienotajos Arābu Emirātos vai Greste atradies preses konferencē Nairobi.
Visus trīs žurnālistus arestēja 29.decembrī Ēģiptes galvaspilsētas Kairas viesnīcā, bet no visiem 20 apsūdzētajiem cilvēkiem apcietinājumā atrodas astoņi, bet pārējie šobrīd nav Ēģiptē vai joprojām nav arestēti.
Greste ir vienīgais ārvalstu žurnālists, kurš aizturēts šajā lietā.
Katarā bāzētais telekanāls „al Jazeera” Ēģiptē ir aizliegts, jo Katara savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Muhamedu Mursi.
Pērn 3.jūlijā Ēģiptē notika armijas apvērsums, kurā tika gāzts pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Muhameds Mursi. Pēc apvērsuma izvērsa plašas represijas pret gāztā valsts galvas pārstāvēto Musulmaņu brālību.
Arestēja vismaz divus tūkstošu brālības biedru, un arī visu organizācijas vadību, daudzus nogalināja.
Ēģipte pēc dažādu starptautisku organizāciju datiem patlaban skaitās viena no bīstamākajām valstīm, kur strādāt arī žurnālistiem.