Šī masu prāva ir saņēmusi plašu nosodījumu no starptautiskām organizācijām, kas aizstāv cilvēktiesības.
Masu protesti Ēģiptes galvaspilsētā Kairā sākās 2013. gadā, mēnesi pēc tam, kad armija gāza no amata iepriekš demokrātiski ievēlēto prezidentu Muhamedu Mursi un pie varas stājas bruņoto spēku komandieris Abdel Fatahs al-Sisi. Toreiz vairāki tūkstoši protestētāju ieņēma vienu no centrālajiem Kairas laukumiem.
Demonstrantu izdzenāšanai tika nosūtītas armijas un kārtības sargu vienības, kas operācijas laikā nogalināja vairāk nekā 800 cilvēkus. Daudzi citi tika arestēti. Un tagad tiesa atzina par vainīgiem aptuveni 700 cilvēkus.
Daļa no spriedumiem tika paziņoti jau vasarā. Tostarp arī nāvessods 75 protestu dalībniekiem. Vēl 47 ir piespriests mūža ieslodzījums. Šo cilvēku vidū ir arī “Musulmaņu brālības” vadītāji, tostarp šīs kustības garīgais līderis Muhameds Badi.
Vairums ir atzīts par vainīgiem nekārtību un neatļauto protesta akciju organizēšanā, kā arī vardarbības musināšanā. Piecu gadu ieslodzījums ir piespriests arī pazīstamām fotogrāfam Mahmudam Abu Zeidam, kurš ir plašāk pazīstams zem pseidonīma Šavkans. Tomēr tā kā viņš, gaidot tiesu, jau ir pavadījis aiz restēm piecus gadus, ir paredzams, ka fotogrāfs tuvākajās dienās tiks atbrīvots no cietuma.
Atsaucoties uz Zeida radiniekiem, Komiteja žurnālistu aizsardzībai norāda, ka fotogrāfam tik un tā turpmākos piecus gadus katru vakaru būs jāreģistrējas policijā, kas neesot pieņemami.
Komiteja nosoda šo tiesas lēmumu, pasvītrojot, ka Zeida vienīgais noziegums bija fotogrāfiju uzņemšana. Tādēļ mazākais, ko Ēģiptes varasiestādes šobrīd var darīt, ir palaist viņu brīvībā un netraucēt turpmāk strādāt.
Ēģiptes parlaments nesen piešķīra amnestiju visiem karavīriem un policistiem, kuri piedalījās protesta akciju izdzenāšanā. Līdz ar to viņiem nedraud sods par vairāk nekā 800 demonstrantu nogalināšanu.
Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas, tostarp “Amnesty International” asi nosodīja šo Ēģiptes tiesas spriedumu. Organizācijas pārstāvji uzskata, ka šī prāva bija negodīga un norisinājās pretrunā ar Ēģiptes konstitūciju.
Savukārt “Human Rights Watch” uzskata, ka demonstrantu nogalināšana 2013. gadā varētu tik uzskatīta par noziegumu pret cilvēci.
Šī nebūt nav pirmā reize pēdējos gados, kad notiek vēršanās pret esošā Ēģiptes prezidenta poliskajiem oponentiem. Varasiestādes Kairā pamato savu rīcību ar to nepieciešamību apkarot islāmistu nemierniekus. Turpretī kritiķi saka, ka šāda politiskā apspiešana vēl nav pieredzēta Ēģiptes mūsdienu vēsturē.
