Par gada notikumu jau šodien ir nosaukta Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notikusī līguma parakstīšana par Eirāzijas ekonomiskās savienības izveidošanu. Šajā savienībā ietilps Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija, kuras nākotnē plāno pastiprināt valstu ekonomisko integrāciju, kā arī veicināt ciešāku sadarbību dažādās rūpniecības, ražošanas lauksaimniecības un citās ekonomikas jomās.
Kā tūlīt pēc vienošanās parakstīšanas paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, šis līgums ir patiesi vēsturisks: „Parakstītajam līgumam ir milzīga vēsturiska nozīme. Ir radītas pašas plašākās perspektīvas mūsu valstu ekonomiku attīstībai un mūsu iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai. Mūsu „troikas” dalībvalstis īstenos saskaņotu politiku visās galvenajās ekonomikas nozarēs. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, un jau līdz šim ir bijis ļoti grūti vienoties par visiem šiem jautājumiem. Taču procesi ir virzījušies uz priekšu par spīti strīdiem, un es ceru, ka turpmāk tiks pieliktas lielākas pūles, lai panāktu visiem pieņemamu kompromisu.”
Kā nereti apgalvojuši politikas analītiķi, Eirāzijas Ekonomiskās savienības un nākotnē arī Eirāzijas Savienības izveide ir viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina dzīves projektiem. Nekad nav noliegts, ka šādas Savienības izveides viens no galvenajiem mērķiem ir izrādīt pretestību Eiropas Savienībai, kā arī kļūt par ietekmīgu ģeopolitisku spēlētāju. Šī mērķa sasniegšanai, protams, Putinam bija nepieciešams savu tuvāko sabiedroto atbalsts. Kā paziņojis Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai tomēr ir jāizmanto arī Eiropas Savienības attīstības pieredze, vienlaicīgi atzīstot, ka priekšā stāv daudz izaicinājumu:
„Šodien dzimst jauna 21.gadsimta ģeopolitiskā realitāte. Tā ir veidota ar lielām grūtībām un priekšā mums stāv ilgs un sarežģīts izveides un attīstības posms. Izveidošanu jau mēs esam pārcietuši. Taču tagad mums pašiem sev un visai pasaulei ir jāpierāda šīs integrācijas nepieciešamība un dzīvotspēja. Integrācija pati par sevi negarantē ideālu dzīvi vai debesmannu - katrai no valstīm nāksies smagi strādāt.”
Ja runā par integrācijas procesiem, tad bieži vien tiek norādīts, ka Eirāzijas Ekonomiskā savienība bez Ukrainas līdzdalības tajā faktiski ir lemta neveiksmei. Taču, kā norādījis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, agri vai vēlu Ukrainai tomēr vajadzētu EES iestāties.
„Šajā ceļā mēs kādu esam zaudējuši. Proti, es ar to domāju Leonīda Kučmas laika Ukrainu, kas arī kopā ar mums uzsāka šo smago darbu. Taču diemžēl, Ukrainai šī nasta izrādījās par smagu. Taču es esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu Ukrainas vadība sapratīs, kur slēpjas tās laime.”
Vēl dienu iepriekš pats Lukašenko gan atzina, ka parakstāmais līgums nav gluži tāds, kā Baltkrievija to sākotnēji vēlējusies. Proti, nav iekļauts Minskai tik ļoti svarīgais punkts par nodevu maksāšanu Krievijai par piegādātajiem un pārstrādātajiem naftas produktiem. Baltkrievu politikas un ekonomikas eksperti arī uzskata, ka pašai Baltkrievijai nekādu praktisku labumu no jaunā līguma nebūs, turklāt var tikai palielināties baltkrievu uzņēmumu konkurence ar krievu uzņēmumiem, kas, savukārt, vēlāk var pavērsties pret pašu Baltkrieviju.
