Bloka dalībvalstu līderi samitā Briselē atzinuši, ka pēcbreksita sarunās nav panākts „pietiekams progress”, būtībā aicinot Lielbritāniju piekāpties svarīgākajos jautājumos.
Eiropas Komisijas prezidente Uzrula fon der Leiena norādījusi, ka, par spīti britu draudiem pamest sarunas, bloka sarunu delegācija nākamnedēļ dosies uz Londonu, lai sarunas turpinātu.
Džonsons piektdien, 16. oktobrī, paziņojis, ka Apvienotā Karaliste gatavosies bezvienošanās jeb tā dēvētajam “cietajam Brexit”.
„Cik es saprotu, viņi ir atmetuši ideju par brīvās tirdzniecības līgumu. Neizskatās, ka no Briseles puses ir kāds progress. Tas, ko mēs sakām viņiem, ir – nāciet pie mums, ja būs kāda fundamentāla pieejas maiņa, un tad mēs labprāt runāsim par visiem problēmjautājumiem. Ja vien nebūs kāda fundamentāla pieejas maiņa, mēs pieņemsim risinājumu, kas vairāk līdzīgs Austrālijas līgumiem, un mums tas būtu jādara ar lielu pašpārliecību. Izmaiņas 1. janvārī būtu bijušas jebkurā gadījumā, bet kļūst skaidrs, ka Eiropas Savienība nevēlas noslēgt Kanādas tipa līgumu, kādu mēs sākotnēji prasījām. Šķiet dīvaini, ka pēc 45 mūsu dalības gadiem viņi Kanādai var piedāvāt nosacījumus, kādus mums nevar piedāvāt. Tātad, ja ir fundamentāla pieejas maiņa, protams, mēs vienmēr esam atvērti ieklausīties, bet samits Briselē ne vakar, nedz šodien par to neliecināja,” sacīja Lielbritānijas premjerministrs.
Daži analītiķi jau norādījuši, ka šī, iespējams, ir tāda britu politiskā poza, lai izdarītu spiedienu uz Briseli šajās sarunās.
Džonsons izteicies, ka, ja Eiropa nav gatava piekāpties, – jo ceturtdien Eiropadomē lika manīt, ka “bumba ir britu pusē” –, tad briti gatavosies Austrālijas stila attiecībām ar Eiropu, kas pēc būtības nozīmē – tirdzniecība notiek pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem ar visiem tarifiem.
Džonsons neteica, ka briti sarunas pārtrauc. Jau pirmdien sarunu vadītājs no Eiropas puses Mišels Barnjē dodas uz Londonu, lai turpinātu sarunas.
“Tā kā līdz pārejas perioda beigām 1. janvārī palikušas ir tikai 10 nedēļas, man jāpieņem lēmums par iespējamo iznākumu un mums visiem jāsagatavojas. Ņemot vērā to, ka pēdējo mēnešu laikā viņi atteikušies iesaistīties nopietnās sarunās, un ņemot vērā, ka šis samits skaidri izslēdz Kanādas tipa vienošanos, es secinu, ka uz 1.janvāri mums jāgatavojas Austrālijas tipa attiecībām, kas balstītas uz vienkāršiem starptautiskās brīvās tirdzniecības principiem,” skaidroja britu premjers.
Briseles reakcija uz šiem Džonsona izteikumiem neliecina par pārsteigumu – Brisele vēlas līgumu, bet ne par katru cenu, un turpinās sarunas līdz pēdējam.
“Mēs esam pilnvarojuši Mišelu Barnjē turpināt sarunas nākamās divas nedēļas. Kā jau teicu - mēs vēlamies panākt vienošanos. Bet mēs apzināmies, ka tas prasa pūles, īpaši no Lielbritānijas puses. Taču jāatceras, ka tā ir Apvienotā Karaliste, kas vēlējās pamest Eiropas Savienību, un ka viņiem šo līgumu vajag vairāk nekā mums,” pēc Džonsona paziņojuma teica Francijas prezidents Emauels Makrons.
Viens no trim klupšanas akmeņiem sarunās ar britiem ir nozvejas tiesības britu ūdeņos. Par to Makrons teica, ka nav gatavs upurēt Eiropas zvejniekus britu dēļ. Proti, ja briti vēlas pieeju ES vienotajam tirgum ar 450 miljoniem iedzīvotāju, tad ir jāievēro šeit esošie noteikumi un godīga konkurence.
Mišels Barnjē uzsvēra – šī nostāja nav mainījusies kopš paša sarunu sākuma.
Ticamības moments Džonsona izteikumiem ir krietni zems – ne vienreiz vien viņš ir ignorējis paša noteiktos termiņus vai mainījis savu pozīciju.
Bet ir skaidrs, ka Eiropa nevar piedāvāt britiem labākus tirdzniecības nosacījumus, nekā ir starp pašām ES dalībvalstīm. Tāpēc joprojām neviens vēl nav gatavs prognozēt sarunu iznākumu, lai arī gatavošanās “cietajam Brexit” notiek arvien nopietnāk.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
