Davosas forumā Ukraina lūdz nepieļaut karā pret Krieviju vajadzīgā bruņojuma apsīkumu. Aktuālais 23. maijā

Krievijas karaspēks jau 89. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi 

  • Arī nedēļas nogalē ir turpinājušās Krievijas spēku īstenotās raķešu apšaudes Zaporižjas, Hersonas, Dnipropetrovskas un Mikolajevas apgabalos. Kā ziņo vietējās amatpersonas un Ukrainas mediji, daudzviet apdzīvotās vietas "vienkārši apzināti tiek slaucītas no zemes virsas" un atsevišķās pilsētās nelietojami faktiski ir milzīgi dzīvojamie rajoni.
  • Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas spēki dažviet samazinājuši karadarbības intensitāti, piemēram Avdejevkas, Kurahovskas, Novopavlovskas un Zaporižjas virzienā. Doneckas tuvumā uzbrucēji nepārtraukti mēģina pārraut Ukrainas spēku aizsardzības līniju un iziet uz Luhanskas apgabala administratīvajām robežām.
  • Mikolajivā saņemtas ziņas arī par aizliegto kasešu bumbu izmantošanu. Tāpat tiek saņemtas ziņas, ka iebrucēju spēku skaits daudzviet palielinās, viņi aktīvi laupot vietējo iedzīvotāju īpašumus.
  • Kā ziņo Ukrainas izlūkdienesti, no okupētās Krimas galvenās ostas Sevastopoles ir izgājis jaunais Krievijas kara flotes flagmanis "Admirālis Makarovs". Šī iemesla dēļ ir izskanējis brīdinājums, ka Ukrainas dienvidu reģionos pieaug uzbrukumu iespējamība arī no jūras. 
  • Odesas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Marčenko paziņojis, ka Krievijas spēkiem esot dots rīkojums atjaunot lidlauku un tehniku starptautiski neatzītajā Piedņestras teritorijā. Taču pēc Marčenko vārdiem, tā vien liekoties, ka pēc ilgiem bezaktivitātes gadiem esot "nodzertas gan tehnikas, gan aprīkojuma atliekas", tāpēc īsti neesot ko atjaunot. Marčenko arī novēlējis Krievijas armijas vadībai turpināt savas armijas graušanu no iekšpuses.

Civiliedzīvotāji

  • ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma nogalināti 3930 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 4532 cilvēki ievainoti. OHCHR no kara sākuma 24. februārī apstiprinājis 1482 vīriešu, 973 sieviešu, 90 meiteņu un 98 zēnu nāvi karadarbības rezultātā. Nogalināti ir arī 69 bērni un 1218 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots. Lielākā daļa no kara upuriem nogalināti vai ievainoti ar šāviņiem un ieročiem, kuru iedarbība skar plašu teritoriju, piemēram, ar raķetēm, reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem vai aviācijas bumbām.

 ANO aģentūra uzsvēra, ka patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina. Piemēram, tas attiecas uz Mariupoli, Izjumu un Popasnu un vairākām citām vietām, no kurienes saņemtas ziņas par daudziem upuriem mierīgo iedzīvotāju vidū.

  • ANO bēgļu lietu aģentūra UNHCR paziņojusi, ka Krievijas uzsāktā kara dēļ no Ukrainas uz ārvalstīm ir devies 6 552 971 cilvēks. Vislielākais skaits cilvēku - vairāk nekā 3,5 miljoni - aizbraukuši uz Poliju. Tajā pat laikā 2 048 500 ukraiņu kopš 28. februāra atgriezušies dzimtenē.

Pasaules reakcija un analītiķu vērtējums

  • Tiesa Kijivā pirmdien piespriedusi mūža ieslodzījumu pirmajam Krievijas karavīram, kas Ukrainā stājies tiesas priekšā par pastrādātajiem kara noziegumiem. Kijivas Solomjankas rajona tiesa piesprieda 21 gadu vecajam seržantam Vadimam Šišimarinam mūža ieslodzījumu par 62 gadus vecā civiliedzīvotāja Oleksandra Šelipova nogalināšanu 28. februārī Sumu apgabalā. 
  • Ukraina arvien turpina noraidīt jebkādas teritoriālas piekāpšanās iespējas un aicinājumus nekavējoties pārtraukt uguni. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks sacīja, ka jebkura piekāpšanās varētu atspēlēties, jo Krievija izmantos kaujas pārtraukumu, lai kļūtu spēcīgāka.
  • Kā savā jaunākajā atzinumā norāda ASV Kara izpētes institūts, Krievijas spēku darbības liecina, ka drīzumā varētu atsākties uzbrukums dienvidu virzienā. Ukrainas ģenerālštābs iepriekš ir izteicies, ka Krievijas spēki šajā virzienā pašlaik ir koncentrējušies uz aizsardzības līniju celtniecību, pretraķešu aizsardzības sistēmu stiprināšanu, pastiprinātu izlūkošanu un ukraiņu pozīciju apšaudīšanu. Tas viss liecinot, ka ir gaidāma turpmākā iebrukuma pastiprināšanās. Vienlaikus tiekot stiprinātas pozīcijas arī uz ziemeļiem no Harkivas, lai tur apturētu Ukrainas spēku prettriecienu un virzību uz Krievijas robežu.
  • Pirmajos trijos Ukrainas kara mēnešos Krievija Ukrainā, visticamāk, ir zaudējusi tikpat lielu skaitu karavīru, cik Padomju Savienība daudzu gadu laikā Afganistānā. To norādījusi britu Aizsardzības ministrija, atsaucoties uz izlūkdienestu apkopoto informāciju. Britu speciālisti uzskata, ka šāds iznākums ir skaidrojams ar vairāku faktoru kopumu – slikti izvēlētu taktiku bez pienācīga atbalsta no gaisa, elastības trūkumu un vienotas komandējošā sastāva pieejas, jo tiek atkārtotas kļūdas un tikai padziļinātas neveiksmes. Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels ir izteicies, ka gadījumā, ja sniegtie dati izrādīsies pareizi, Krievijas spēki kā uzbrūkošā puse būs uzstādījuši pasaules rekordu zaudēto karavīru skaita ziņā.
  • Kā paziņojis Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels, Eiropas Savienības valstu militārās tehnikas rezerves pēc palīdzības sniegšanas Ukrainai faktiski ir izsmeltas. Viņš norādījis, ka jaunie apstākļi drošības jomā liek Eiropas Savienībai uzņemties atbildību arī par savu drošību un uzņemties mūsdienīgus, kopējus bruņotos spēkus. Iepriekš Borels bija norādījis, ka Eiropas Savienība nepieļaus, ka Ukrainai beidzas karam pret Krieviju nepieciešamais bruņojums.
  • Varšava ir paziņojusi, ka negaidīs gada beigas un jau tagad lauzīs ar Krieviju noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādēm. Par to paziņojis Polijas valdības pārstāvis Petrs Naimskis. Pēc viņa vārdiem, šāds lēmums ir ticis pieņemts jau 13. maijā, un tagad var teikt, ka pēc 30 gadiem Krievijas un Polijas attiecības gāzes nozarē ir beigušas pastāvēt.
  • Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs atstājis amatu savas valsts pārstāvniecībā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) birojā Ženēvā, jo nosoda Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākto agresīvo karu Ukrainā.
  • Sabiedroto sanāksmē pirmdien 20 valstis ir piedāvājušas jaunas drošības palīdzības paketes Ukrainai, paziņojis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Tiešsaistes sanāksmē piedalījās gandrīz 40 valstis un organizācijas, kas apvienojušās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupā. Pēc sarunām par palīdzēšanu Ukrainai 20 valstis apsolījušas ieročus, munīciju un cita veida piegādes Ukrainas atbalstam.

Davosas foruma centrā – karš Ukrainā

Pēc divu gadu pārtraukuma Šveices pilsētā Davosā pirmdien darbu sāks Pasaules ekonomikas forums, uz kuru pulcējas pasaules globālā un biznesa elite. Ja iepriekšējos divos gados pilnvērtīgai foruma norisei traucēja kovida pandēmija, tad šoreiz uzmanības centrā ir Ukrainas karš un tā iespējamās politiskās un ekonomiskās sekas.

Kā paziņojis Pasaules ekonomikas foruma prezidents Berge Brende, jau tagad ir nepieciešams sākt diskusijas par jaunu Māršala plānu Ukrainas atjaunošanai. Pēc viņa vārdiem, jau tagad Ukrainas kontrolētajos rajonos ir nepieciešams sākt infrastruktūras, elektropiegādes, skolu, ceļu un tiltu atjaunošanu. Krievijas pārstāvjiem šogad dalība forumā ir liegta, taču Ukraina ir nosūtījusi iespaidīgu delegāciju.

Ukrainas pārstāvji paziņojuši, ka forumā tiks izvirzītas divas galvenās prasības – nepārstāt atbalstīt Ukrainu un turpināt tai piegādāt NATO standartiem atbilstošus ieročus. Foruma dalībniekus pirmdien uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš aicināja valstis piegādāt Ukrainai vairāk ieroču un noteikt "maksimālās sankcijas pret Maskavu", tostarp nosakot naftas embargo un pārtraucot jebkādu tirdzniecību ar Krieviju.

"Mēs esam apturējuši Krievijas armiju, kas tika dēvēta par otro lielāko pasaulē. Ar smagām kaujām, kas maksāja tūkstošiem dzīvību. Bet vai mums tas būtu jādara, ja mūs pagājušogad uzklausītu un pret Krieviju tiktu piemērotas plašas sankcijas? Preventīvas, kas varētu notriekt jebkuru agresoru. Esmu pārliecināts, ka atbilde ir – nē. Kara novēršanu var garantēt, ja pasaules sankcijas būtu preventīvas, nevis tikai kā atbildes reakcija. Sankcijām vajadzētu ietvert Krievijas naftas embargo. Visas Krievijas bankas jābloķē bez izņēmumiem. Būtu jāatsakās no Krievijas informācijas tehnoloģiju sektora. Tirdzniecībai ar Krieviju nevajadzētu pastāvēt. Šādam vajadzētu būt sankciju spiedienam, kas pārliecinoši darbotos turpmākajās desmitgadēs. Un atbalstītu mieru.

Un ir jārada precedents visu ārvalstu uzņēmumu pilnīgai iziešanai no Krievijas tirgus," uzsvēra Zelenskis.

Iepriekš Ukrainas delegācija bija norādījusi, ka šajā sarežģītajā situācijā viena no galvenajām prasībām pārējai pasaulei ir – nepārstāt sniegt palīdzību Ukrainai. Tāpat Kijiva aicina nepieļaut, lai Ukrainai beigtos karam pret Krieviju nepieciešamais bruņojums.

Taču šie nebūs vienīgie forumā apspriežamie jautājumi, jo līderus īpaši bažīgus dara pieaugošās energoresursu cenas, augstā inflācija, draudošais bads un nabadzība, ko var izraisīt, piemēram, nespēja no Ukrainas eksportēt graudus.


Aktuālais Ukrainā 22. maijā

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt