Taču, pieaugot ievainoto karavīru skaitam, daži no viņiem atklāj, ka Putina žests nav tik dāsns, kā sākotnēji šķitis, un pie kompensācijām ir grūti tikt.
To atklājusi aģentūra “Reuters”, kas runājusi ar dažiem ievainotajiem karavīriem, karavīru radiniekiem, karavīru aizstāvības grupu pārstāvjiem un advokātu.
Šķēršļu vidū, kādēļ ievainotie karavīri nespēj iegūt Krievijas prezidenta apsolīto kompensāciju, tiek minēta gan atbilstības kritēriju sašaurināšana, gan kavēšanās ar pieteikumu apstiprināšanu, gan birokrātiski šķēršli.
Maksims Grebeņjuks, jurists, kurš vada Maskavā bāzētu interešu aizstāvības organizāciju, sacīja, ka ir saņēmis simtiem palīdzības lūgumu no ievainotajiem karavīriem, kuri vēlas saņemt kompensāciju.
Sergejs Krivenko, interešu aizstāvības grupas “Pilsonis. Armija. Tiesības” pārstāvis norāda, ka kompensācijas summa noteikta pārāk liela un arī ievainoto karavīru skaits beigās izrādījies daudz lielāks, tādēļ aprīlī Aizsardzības ministrija precizēja, ka kompensāciju varēs saņemt vien tie, kam būs konkrētā traumu sarakstā atrodami ievainojumi.
Очень тяжелое видео. Путин и его друзья ограбили этого человека, настроив себе дворцов. Вместо того, чтобы свергать их, он пошел убивать ни в чём не повинных украинцев. Стал инвалидом. После этого Путин ограбил его ещё раз. pic.twitter.com/YGqzhCmyoF
— Ходорковский Михаил (@mich261213) July 27, 2022
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
