Šādi jaunievēlētais prezidents atbildēja uz raidsabiedrības jautājumu, vai Čehija un tās sabiedrotie ir gatavi atbalstīt Ukrainu "tik, cik būs nepieciešams".

"Mums ir jācer uz labāko. Bet vēl labāk ir būt gataviem sliktākajiem scenārijiem. Tas nenozīmē, ka mums tiem ir jāpiešķir lielāka prioritāte, bet ir jāatzīst, ka karš var nebeigties šajā gadā, pārvērsties par iesaldētu konfliktu, kāda cita veida konfliktu dažādos līmeņos. Mums ir jābūt tam gataviem," sacīja Pavels.

"Tāpēc ir svarīgi nodrošināt Ukrainu ar visu nepieciešamo, it īpaši ar militāro tehniku, kā arī finansiālo palīdzību, lai turpinātu valsts aizsardzību un pārvērstu to uzvarā. Bet mums arī ir jābūt gataviem atbalstīt Ukrainu ilgtermiņa perspektīvā, turklāt jābūt iespējai to skaidrot mūsu iedzīvotājiem," norādīja jaunievēlētais prezidents.

Viņš atzina, ka pilnā mērā gaidījis retorikas eskalāciju, ko Kremlis sācis, atbildot uz Rietumu palīdzību Ukrainai, jo to paredz Kremļa doktrīna.

"Uzskatu, ka NATO nepieciešama apņēmīgāka pieeja un norāde uz to, ka mēs nepārkāpjam starptautiskās tiesības," sacīja Pavels.

Viņš arī norādīja: kamēr valstī notiek karš, Ukraina nevar pievienoties NATO. Tas ierautu bruņotā konfliktā visu aliansi. Taču pēc kara Ukrainas pievienošanās būtu visu dalībvalstu interesēs.

"Šajā posmā es to pilnībā atbalstītu, jo ne tikai uzskatu, ka Ukraina ir pelnījusi tikt uzskatīta par jaunu NATO dalībvalsti. Ukrainas militārais spēks pēc kara, iespējams, būs vispieredzējušākais no visiem un būtu liels ieguvums NATO valstīm. Tātad ir visi praktiskie iemesli, kāpēc mums vajadzētu apsvērt Ukrainas dalību NATO tūlīt pēc kara," sacīja Čehijas prezidents.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.