Brīvas pārvietošanās plusus un mīnusus pārrunāja arī šomēnes pārrunāja „Euranet Plus” rīkotā diskusijā Eiropas Parlamentā.
Diskusiju par brīvas pārvietošanās principiem Eiropas Savienībā nesen uzjundīja Lielbritānija - īsi pirms ierobežojumu atcelšanas Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem, britu premjers Deivids Kamerons, kura valsts pieredzējusi lielu viesstrādnieku pieplūdumu no Austrumeiropas, rosināja pārskatīt brīvas pārvietošanās principu. Tas, viņa vārdiem, pašlaik tiek izmantots ļaunprātīgi un izraisījis masveida migrāciju. Šādam terminam kategoriski iebilst Eiropas Parlamenta deputāte no Rumānijas Minodora Kliveti.
„Es pilnībā nepiekrītu apgalvojumam, ka eiropieši, tostarp Rumānijas pilsoņi, tiek saukti par migrantiem. Viņi ir Eiropas pilsoņi, un viņu tiesības uz brīvu pārvietošanos ir jārespektē,” uzsver Kliveti.
Pēc deputātes datiem, kopš Rumānijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2007.gadā masveida izceļošana uz Lielbritāniju un Vāciju nav sekojusi, bet aizbraukušie lielākoties ir kvalificēti profesionāļi, nevis pabalstu mednieki.
Eiropas Komisijai būtu vairāk jāskaidro, ka brīvas pārvietošanās direktīva nozīmē brīvu darbaspēka kustību, nevis iespēju izmantot bagātāko valstu pabalstu sistēmas, uzskata Vācijas Eiroparlamenta deputāts Elmārs Broks.
„Ir skaidri noteikts, kad jūs drīkstat pārcelties uz citu valsti - nevis, lai meklētu darbu, bet lai strādātu. Un, ja darba nav un nav izredžu to iegūt, tad uz citu valsti pārcelties nevar. Tas ir jāsaprot. Un ja šādu cilvēku atbalstam atvēl vairāk naudas, lai viņiem būtu ērtāka dzīve, lai gan viņiem nav tiesību tur uzturēties, tas izraisa lielu sabiedrības pretreakciju. Tiesības uz sociālajām garantijām citā valstī ir tikai tad, ja tev ir bijis darbs un tu esi maksājis nodokļus,” norāda Broks.
Direktīvas jēga ir ļaut Eiropas Savienības pilsoņiem brīvi pārvietoties produktīvu iemeslu dēļ, piebilst britu eiroparlamentārietis Timotijs Kirkhoups.
„Tas nozīmē, ka cilvēkiem ļauts brīvi pārvietoties, lai strādātu, studētu vai citādi sniegtu ieguldījumu Eiropas attīstībā. Vienīgais jautājums ir par Eiropas valstu iekšējiem noteikumiem, kas regulē pabalstu sistēmu. Mēs neiebilstam pret Rumānijas, Bulgārijas vai citu valstu iedzīvotāju došanos uz Lielbritāniju, bet ir jāsaprot, kādam nolūkam šī brīvā pārvietošanās ir domāta,” pauž Kirkhops.
Britu premjera Kamerona ierosinājumam pārskatīt brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Komisija sekot negrasās. Tieslietu komisāres Vivjenas Redingas pārstāve Mina Andrejeva uzsver, ka Eiropas Komisijas ieskatā pārvietošanās brīvībai jākļūst vēl brīvākai, lai brīvajām darbavietām varētu atrast vislabākos darbiniekus. Šīs brīvības ierobežošanu komisija neapsver, jo sākot pārskatīt fundamentālās pilsoņu brīvības, beigās to vairs nebūšot vispār.
