Britu politiķi turpina apmainīties ar skaļiem izteikumiem. Aizejošais parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Berkovs ir uzstājis, ka
viņš būs gatavs mainīt parlamenta darbības noteikumus un ierastās tradīcijas, lai piespiestu premjeru Borisu Džonsonu pildīt likumu.
Vairums deputātu nesen atbalstīja likumu, kas liek premjeram lūgt Eiropas Savienībai pagarināt izstāšanās sarunu laiku, ja līdz 19. oktobrim netiks apstiprināta vienošanās. Tomēr Džonsons apgalvo, ka viņš labāk nomirtu, nekā lūgtu pagarinājumu.
Britu premjers arī noliedz, ka būtu melojis karalienei par patiesajiem parlamenta darbības apturēšanas iemesliem.
“Pilnīgi noteikti ne. Anglijas Augstā tiesa mums pilnībā tajā piekrīt. Un tagad savs lēmums būs jāpieņem Augstākajai tiesai. Mums ir nepieciešama karalienes uzruna, jo mums ir jāsāk darbs pie visdažādākajām lietām,” teica Džonsons.
Lielbritānijas parlamenta spīkers uzstāj, ka viņa valsts pametīs Eiropas Savienību tikai uz tādiem nosacījumiem, kādiem skaidri būs piekrituši parlamenta deputāti. Tas ir visai tiešs uzbrukums Džonsonam, ar kuru Berkovam ir nopietnas domstarpības.
Britu premjers turpina apgalvot, ka viņš strādā pie jaunas izstāšanās vienošanās ar Eiropas Savienību. Tomēr galvenais “Brexit” sarunvedējs no Eiropas puses Mišels Barnjē saka, ka neviens nopietns priekšlikums no Londonas vēl joprojām nav redzēts.
“Kas attiecās uz sarunām, tad mēs esam joprojām gatavi objektīvi izvērtēt jebkādus konkrētus un juridiski īstenojamus Lielbritānijas priekšlikumus,” norādīja Barnjē.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti jau drīzumā gatavojas atbalstīt rezolūciju, kurā tiks norādīts, ka bez Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējuma nekādas vienošanās nevar būt. Tomēr parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli sacīja, ka deputāti ir gatavi atgriezties pie iepriekšējās šāda noregulējuma versijas, kas nepieciešamības gadījumā pakļautu Eiropas Savienības noteikumiem tikai Ziemeļīriju, nevis visu Apvienoto Karalisti.
“Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējums joprojām ir klupšanas akmens mūsu sarunās. Tādēļ parlamenta sagatavotajā rezolūcijā ir skaidri norādīts, ka bez šāda pagaidu noregulējuma nekāda vienošanās nav iespējama. Skaidrāk to nevar pateikt. Es gribētu uzsvērt, ka līdz šim Lielbritānija nav piedāvājusi nevienu alternatīvu, neko, kas būtu juridiski pamatots,” teica Sasoli.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta.
Džonsons jau iepriekš aicinājis parlamentu balsot par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu sarīkošanu 15. oktobrī, bet šī iecere tika noraidīta.
Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma ir apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.
