Britu parlamenta spīkers atkāpjas no amata

Pirmdien, 9. septembrī, pēcpusdienā par atkāpšanos no amata paziņoja Lielbritānijas parlamenta ilggadējais spīkers Džons Berkovs, kurš tika uzskatīts par “Brexit” oponentu.

Berkovs 10 gadus bija spīkers, ļoti spilgts un dažbrīd valdonīgs. Viņš bija iemantojis “Brexit” atbalstītāju nemīlestību,  un konservatīvo partija kaut kad drīzumā gaidāmajās vēlēšanās bija ieplānojusi no viņa atbrīvoties.

Berkovs atkāpjas vai nu reizē ar vēlēšanām vai 31. oktobrī – atkarībā no tā, kurš brīdis pienāk ātrāk.  

“Tas ir vismazāk traucējošais brīdis, jo šis datums ir drīz pēc balsojumiem par karalienes runu, kas gaidāms 21. un 22. oktobrī. Tam sekojošā nedēļa var būt diezgan spraiga, un vislabāk būtu, ja uz brīdi šajā krēslā būtu pieredzējusi amatpersona. Tas ir visdemokrātiskākais, jo tas nozīmē, ka balsošana būs tad, kad visiem būs zināšanas par kandidātiem. Tas ir daudz labāk nekā balsojums parlamenta sasaukuma pašā sākumā, kad jaunie deputāti vēl nav pietiekami zinoši un ir neaizsargāti pret nepamatotu institucionālo ietekmi,” paziņoja Berkovs.

Tas nozīmē, ka Berkovs būs sprungulis Borisa Džonsona “Brexit” ratos līdz pašām beigām – līdz 31. oktobrim.

Britu parlaments pirmdien vakarā arī balsos par ārkārtas vēlēšanām oktobra vidū, kā to vēlējās Boriss Džonsons, taču šobrīd visas prognozes liecina – atbalsta tam nebūs,  oktobrī ārkārtas vēlēšanas vēl nebūs.

Bet, sagādājot kārtējo triecienu Džonsonam, Lielbritānijas parlaments ar nelielu balsu vairākumu pirmdien apstiprinājis deklarāciju, kurā pieprasīta valdības veiktā bezvienošanās breksita seku izvērtējuma publicēšana.  Tajā arī pieprasīts publiskot valdības ierēdņu savstarpējo saraksti, gatavojot lēmumu par parlamenta darba apturēšanu.

Tikmēr Briselē notiek sarunas ar britu delegāciju, bet pagaidām nav indikāciju, ka panākts kāds jauns risinājums, lai nodrošinātu atvērtu Ziemeļīrijas robežu.

“Brexit” pagarinājums, ja netiek panākta vienošanās līdz 31. oktobrim, ir saņēmis karalienes akceptu un kļuvis par likumu.

Britu premjers Boriss Džonsons gan jau iepriekš izteicies, ka labāk mirst grāvī, nekā prasa pagarinājumu, bet tagad arvien vairāk ekspertu norāda – premjera atteikšanās pildīt likumu un prasīt pagarinājumu nozīmē tiesvedību.

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

Lai to nepieļautu Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta. 

Savukārt Džonsons aicinājis parlamentu balsot par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu sarīkošanu 15. oktobrī, bet šī iecere tika noraidīta.  

Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma ir apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti