Marta beigās karaliene Elizabete II atzīmēja Austrālijas Karalisko gaisa spēku simtgadi, šogad pirmo reizi piedaloties publiskā pasākumā ārpus Vindzoras pils. Tikai deviņas dienas vēlāk, 9. aprīlī, mūžībā aizgāja viņas vīrs princis Filips. Abi laulībā bija nodzīvojuši 73 gadus.
Elizabete II kāpa tronī 25 gadu vecumā, un viņa kļuvusi par vēsturē visilgāk valdījušo britu monarhu.
Gandrīz septiņas desmitgades ilgušās valdīšanas laikā viņa pieredzējusi valdību veidošanu un krišanu, uzņēmusi vizītēs vairākas paaudzes ārvalstu vadītāju. Lielākā daļa viņas pavalstnieku savā mūžā nav pieredzējuši citu monarhu kā Elizabeti II.
Taču prinča Filipa nāve un vairāk nekā gads pandēmijas Apvienotajai Karalistei atgādinājis, ka arī viņas valdīšanas laikam reiz pienāks gals. Tas raisījis spekulācijas par to, cik vēl ilgi viņa paliks tronī un kāda būs monarhijas nākotne.
Vairums ekspertu uzskata, ka karaliene, visticamāk, neatteiksies no troņa. Tomēr viņa jau sākusi daļu pienākumu nodot princim Čarlzam, viņas 72 gadus vecajam dēlam, kas ir vecākais troņmantnieks valsts vēsturē.
“Jāatceras, ka karalienei kā valsts galvai nekad nav brīvdienu. Viņai joprojām ik dienu piegādā slavenās sarkanās kastes ar valdības dokumentiem. Viņai gan ir brīvdiena dzimšanas dienā, Ziemassvētkos, bet citādi viņa joprojām ir valsts galva. Karaliene kopš bērnības vienmēr ir spējusi sistematizēt lietas savā dzīvē.
Viņa ir ļoti stoiska, un viņa ar visu tiks galā pa savam.
Bet tas nenozīmē, ka par zemu jānovērtē viņas izjustās sēras,” komentēja karaļnama biogrāfs Kristofers Vorviks.
Pagaidām nav pazīmju, ka Elizabete II sekos karalienes Viktorijas pēdās, kura novērsās no sabiedriskās dzīves, kad 42 gadu vecumā negaidīti nomira viņas vīrs. Tomēr jautājumi par monarhijas ilgtermiņa nākotni nezudīs. Daļa britu to redz kā nacionālās vienotības simbolu, bet citi kā novecojušu feodālās vēstures pieminekli.
