Krievija izmantos smago artilēriju
Viņš prognozēja, ka karš varētu ilgt vienu vai divas nedēļas, jo "ukraiņu resursi nav lieli, viņiem grūti cīnīties ar pārspēku, tai pašā laikā arī krievu resursi nav bezgalīgi".
Rajevs skaidroja, ka, tā kā Krievijai nevedās tik labi ar karu plašā frontē, tā tagad sākusi koncentrēt savu darbību noteiktos virzienos: mēģina aplenkt to ukraiņu armijas grupējumu, kas atrodas pie Luhanskas un Doneckas ar mērķi to iznīcināt; sāk palēnām arī savilkt spēkus apkārt Kijevai.
Pēc Rajeva teiktā, Ukrainas karavīriem pie Luhanskas un Doneckas būtu izdevīgāk atkāpties pozīcijās, kuras iespējams aizstāvēt, nevis ļaut sevi aplenkt Krievijas spēkiem. Šajā gadījumā Dņepras upe varētu būt daļa no tādas pretestības līnijas, kuru pretinieks nespēj pārraut.
Pašlaik Krievijas naratīvs paredz, ka tās militārie spēki tēmē uz militārajiem mērķiem un mēģina izvairīties no civilajiem upuriem. Tas redzams arī tajā, ka, piemēram, Harkovā Krievijas puse mēģinot iet iekšā bez smago ieroču palīdzības. Tomēr Rajevs paredz, ka tas ir laika jautājums, kad Krievija ķersies pie smagās artilērijas, jo process notiek lēnāk, nekā bija plānots.
Bijušais NBS Sauszemes spēku komandieris norādīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudus par iespējamo kodolieroču izmantošanu vajadzētu uztvert ļoti nopietni. "Draudi ar kodolieroču izmantošanu ir viens no tiem elementiem, kādā veidā militāri vājākā puse var mēģināt sevi parādīt kā līdzvērtīgu," sacīja Rajevs.
Savukārt Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks sacīja: "Tas, ka Krievijas prezidents ir izvilcis ārā kodolieroču kārti, kura pēc tam propagandistu kanālos tikusi apspēlēta tālāk, tā nav spēka izpausme. Ja viņiem Ukrainā ietu daudz labāk, tad mēs neko tādu vispār neredzētu. (..) Šajā situācijā vispār ir ļoti grūti ko prognozēt, jo lietas, par kurām mēs domājām, ka ir absolūti neiespējamas, – tad viņas jau ir notikušas, un vēl daudz kas cits ir noticis. Plāns “A”, acīmredzami ir izgāzies. Kāds ir plāns “B” – tas, protams, iekļauj sevī ilgāku karadarbību. Iestigšanu Ukrainā.”
Krievijas atkāpšanos var panākt tikai krievu tauta
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts "Rīta panorāmā" komentēja, ka Krievijas draudi par kodolieročiem nozīmē nonākšanu strupceļā. Sārts norādīja, ka ukraiņi ar spēju aizstāvēt sevi pārsteiguši ne tikai pasauli, bet arī Putinu.
Vienlaikus Sārts uzsvēra, ka ātru Krievijas atkāpšanos no Ukrainas var panākt tikai krievu tauta. Krievijā mēģina sabiedrībai liegt piekļuvi objektīvai informācijai par to, kas notiek Ukrainā. Tomēr – jo ilgāks laiks paiet, jo sabiedrībā palielinās spriedze.
"Protesti šobrīd tiek diezgan spēcīgi apslāpēti, bet vienā mirklī tas sprādziens tur var notikt," sacīja Sārts.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
