Par to, ka Īrija, būdama Lielbritānijas tuvākā kaimiņvalsts, cietīs vislielākos ekonomiskos zaudējumus britu izstāšanās dēļ, nevienam vairs nav šaubu. Valsts, kas eksportē pusi visas savas saražotās, īpaši lauksaimniecības produkcijas uz kaimiņiem un katru gadu iegūst miljardiem vērtu peļņu, ar bažām domā par to, ja, vairs nebūdama ES, Lielbritānija būs laukā no kopējā tirgus, un tai faktiski būs jāpārslēdz līgumi ar visām dalībvalstīm un turklāt par visām preču grupām, kuras tā arvien gribēs ievest vai izvest.
Pēdējā dienā pirms referenduma krietni uztraukusies ir arī Beļģija un īpaši flāmu daļas valdība, kas apgalvo, ka būs otrā vietā Eiropā tūliņ aiz Īrijas, kas britu izstāšanos izjutīs vissmagāk.
„Līdz pat 2030. gadam iekšzemes kopproduktā tas nestu 2,3% lielus zaudējumus,” Beļģijas medijiem vēsta Flandrijas reģiona premjerministrs Gērts Buržuā.
Flandrija, gluži kā Īrija, līdz šim aktīvi tirgojusies ar Lielbritāniju, eksportējot vairāk nekā importējot. Aizvadītajā gadā vien īstenots 30 miljardu eiro vērts eksports, un Lielbritānija kopumā ir Flandrijas ceturtā lielākā tirdzniecības partnere tūlīt aiz Vācijas, Francijas un Nīderlandes. Savukārt no Lielbritānijas Flandrija vērtības ziņā ievedusi uz pusi mazāk preču.
Flandrijas valdība neslēpj, ka vislielāko triecienu ekonomikai dotu tas, ja ES tiešām nāktos atjaunot tā sauktās cietās, stingrās robežas ar Lielbritāniju, kas nozīmē būtībā tādas tirdzniecības saiknes, kādas ES ir ar jebkuru trešo pasaules valsti – stingras, kontrolētas robežas, muita, jauni preču tarifi.
„Ja ES un Lielbritānija spētu vienoties par mazliet atvieglotākiem nosacījumiem, tas arī Flandrijai palīdzētu,” tā spriež reģiona premjerministrs. Viņš arī neslēpj, ka tā saucamā „Brexit” gadījumā Beļģija varētu zaudēt līdz pat 12 000 darba vietu, kas iepriekš bijušas atkarīgas no veiksmīgas ārējas sadarbības.
Taču intervijā Beļģijas nacionālajai raidorganizācijai „VRT” viņš mierinājis pilsoņus un aicinājis nekrist panikā, jo pat sliktākā scenārija gadījumā Beļģija nepazudīšot un spēšot nest šo pārbaudījumu ar paceltu galvu.
„Jebkurā gadījumā cietīs ne tikai Beļģija, būs vājināta arī visa ES,” norādīja Flandrijas reģiona premjerministrs Gērts Buržuā.
Pagaidām savu zaudējumu pakāpi gan nav atklājis Beļģijas otrs - Valonijas - reģions, kurā dzīvo franciski runājošie pilsoņi.
Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels pavēstījis, ka ES nāksies pārdomāt savu nākotni neatkarīgi no tā, kāds būs Lielbritānijas referenduma iznākums, un norādījis, ka ES līderiem vajadzētu sanākt kopā un visu pamatīgi izrunāt, jo ne tikai Lielbritānijā pēdējā laikā ir uzjundījušās šaubas par ES nākotni.
Referendums par palikšanu ES Lielbritānijā noritēs ceturtdien, 23.jūnijā.
