Viņš arī uzsvēra, ka Eiropai būtu jāuzmanās, lai migrantu plūsma netiktu novirzīta uz citām valstīm. Piemēram, Itālija jau gatavojas, ka daļa patvēruma meklētāju tur var ierasties caur Albāniju, kā to savulaik ir darījuši paši albāņi.
Topošā vienošanās starp Eiropas Savienību (ES) un Turciju ceturtdien bija viens no galvenajiem jautājumiem sarunās starp 28 valstu iekšlietu ministriem.
Kozlovskis atzina, ka vēl ir daudz neatbildētu jautājumu par to, kā praksē varētu darboties jaunā migrantu atgriešanas sistēma un kādas sekas tā var radīt. “Vienā no piedāvājumiem bija tas, ka Turcija ir gatava uzņemt tikai no [Grieķijas] salām. Bet te es piekrītu arī kolēģiem, ko mēs vakar arī individuāli pārrunājām, ka šādai sistēmai būtu jādarbojas arī uz sauszemes robežas, piemēram, ar Bulgāriju vai to pašu Grieķiju, jo šādi mēs tikai pārvirzīsim plūsmas uz robežu,” norādīja Kozlovskis.
Kā zināms, pēc tam, kad vairākas Balkānu reģiona valstis slēdza savas robežas, tika pārtraukts tā dēvētais Rietumbalkānu ceļš, pa kuru no Grieķijas caur Maķedoniju, Serbiju, Horvātiju un Slovēniju migranti nokļuva Austrijā, Vācijā un citur.
Tomēr tagad pastāv iespēja, ka vairāk nekā 30 000 iebraucēju, kuri pašreiz atrodas Grieķijā, varētu izmantot Albāniju, lai caur to pa jūru dotos uz Itāliju. Kosovas konflikta laikā tā jau ir rīkojušies paši albāņi. Tāpat nav izslēgts, ka daļa migrantu varētu doties uz Eiropu caur ziemeļiem, tostarp arī Latviju. Tomēr plūsma uz Somijas un Krievijas robežas šobrīd esot apsīkusi, atsaucoties uz savu Somijas kolēģi, sacīja Kozlovskis.
Arī ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls atzina, ka bēgļi meklēs jaunus ceļus, kā tikt Eiropā, kamēr netiks radīta legālas migrācijas iespēja. “Ja mēs patiesi vēlamies aizvērt nelegālās un dzīvei bīstamās aizmugures durvis, mums ir jāatver drošs un legāls logs. Citādi mēs redzēsim, ka migranti un nekaunīgie kontrabandisti, kas aiz viņiem stāv, mēģinās atrast arvien jaunus ceļus,” sacīja Avramopuls.
Lai gan ANO Bēgļu lietu aģentūra ir asi kritizējusi Eiropas un Turcijas ieceri atgriezt visus iebraucējus bez šķirošanas, norādot, ka tas ir pretrunā ar starptautiskiem noteikumiem, Avramopuls ir pārliecināts par pretējo. Viņš pasvītroja, ka viss, kas tiek darīts, esot pilnā saskaņā ar Ženēvas konvenciju. Arī vairāku Eiropas valstu ministri Briselē aizstāvēja šo ieceri, sakot, ka tas motivēs bēgļus izvēlēties legālus migrācijas ceļus.
Gandrīz pabeigta ir arī Eiropas Krasta un robežapsardzes dienesta izveide. Iekšlietu ministri cer šo ieceri no savas puses apstiprināt aprīlī, lai vienošanos ar Eiropas Parlamentu būtu iespējams panākt līdz jūnija beigām. Latvija darbam šajā dienestā turēs rezervē 30 robežsargus. Tomēr vēl pirms vasaras ir sagaidāms jau esošās robežpatruļas aģentūras “Frontex” spēku palielinājums.
