Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Divu kungu kalpi - mediķi pacientu aprūpi apvieno ar medicīnas industrijas veicināšanu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vai pēc 2020.gada apsīks Eiropas Savienības naudas upes uz Latviju?

Augstas likmes un cīņa līdz pēdējam - diena pirms ASV prezidenta vēlēšanām

Augstas likmes, nepopulāri kandidāti un cīņa līdz pēdējam – ASV dienu pirms prezidenta vēlēšanām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Tikai diena ir atlikusi līdz vienam no šī gada svarīgākajiem notikumiem pasaules politikā – ASV prezidenta vēlēšanām. Iespējams, nekad iepriekš cīņai par Baltā nama saimnieka krēslu nav bijusi pievērsta tik plaša visas pasaules uzmanība. Un, iespējams, nekad iepriekš arī likmes nav bijušas tik augstas. 

 

Nepopulārie kandidāti

2016.gada ASV prezidenta vēlēšanas noteikti ieies vēsturē un noteikti par tām tiks sarakstīta ne viena vien grāmata. Jo tādu vēlēšanu kā šīs nekad nav bijis. Sākotnēji priekšvēlēšanu cīņā startēja 17 Republikāņu partijas kandidāti un septiņi demokrāti. Bet nu galvenie kandidāti ir demokrātu virzītā bijusī ASV Valsts sekretāre Hilarija Klintone un republikāņu izvirzītais skandalozais miljardieris Donalds Tramps.

Vairums ekspertu ir vienisprātis – šīs noteikti ir ASV vēsturē pašas netīrākās un neglītākās vēlēšanas, kurās aiz seksa skandāliem, e-pastu skandāliem un personīgiem apvainojumiem, kuri turpinās līdz pat pēdējai kampaņas dienai, tā vien liekas ir pazudušas vadošo kandidātu politiskās programmas. Protams, šādas programmas ir, un par tām tiek diskutēts arī publiskās debatēs, kuras agri vai vēlu tomēr atkal nonāk līdz personiskiem aizvainojumiem.

Dažādie skandāli nenoliedzami atstāj ievērojamu ietekmi uz kandidātu popularitātes reitingiem, kuri dažu dienu laikā var celties vai kristiem par gandrīz desmit procentpunktiem.

Taču visas priekšvēlēšanu kampaņas laikā aptaujas faktiski nav mainījušās vienā rādītājā, proti, lai gan Donalds Tramps un Hilarija Klintone ir izcīnījuši abu partiju nomināciju, sabiedrības acīs uzticība viņiem ir ārkārtīgi zema. Turklāt atsevišķos rādītājos Hilarijai Klintonei tā pat ir daudz zemāka.

Kā norāda Starptautiskā republikāņu institūta viceprezidents Tomass Garets, šī situācija liecina tikai par to, ka jebkuram no kandidātiem ievēlēšanas gadījumā strādāt būs ļoti grūti konkurējošās partijas iebildumu dēļ. "Amerikas Savienotās Valstis šogad ievēlēs mūsu nācijas vēsturē nepopulārāko kandidātu. Vairums no amerikāņiem saka, ka viņiem nepatīk Donalds Tramps. Tikpat liels skaits cilvēku saka, ka viņi neuzticas Hilarijai Klintonei.

Neatkarīgi no tā, kurš ieņems prezidenta amatu, ir ļoti maza iespēja, ka viņiem izdosies ieviest dzīvē tos solījumus, kurus viņi ir devuši priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Ja uzvarēs Tramps, nekavējoties tiks uzsāktas konstitucionālās procedūras. Ja uzvarēs Klintone, visticamāk, viņai nāksies stāties amatā laikā, kad būs republikāņu pārvaldīts Kongress un Senāts, kas apstrīdēs katru viņas kustību. Šī situācija tiešām ir unikāla, taču tā ir briedusi jau kopš 90.gadiem," saka Garets.

Šķelšanās partijās

Varbūt ne tik ilgi, bet pārmaiņas ir briedušas arī abās lielākajās partijās.

Par zināmu šķelšanos Demokrātu partijas un tās elektorāta rindās parūpējās Bērnijs Sanderss, piedāvājot programmu, ko viņš pats dēvē par demokrātisko sociālismu. Eksperti norāda, ka tā gluži nav sociāldemokrātija Eiropas klasiskajā izpratnē, taču daudziem vēlētājiem šāds pret pastāvošo politisko sistēmu jeb tā dēvēto establišmentu vērsts aicinājums ir licies ļoti saistošs.

Republikāņu rindās situācija ir daudz sarežģītāka, jo liela daļa partijas politiskās elites pret Donaldu Trampu izturas visai piesardzīgi. Daļa no republikāņu kongresmeņiem un senatoriem ir pauduši Trampam skaidru atbalstu, daži pauduši atbalstu Hilarijai Klintonei, citi - partijas izvēlētajam kandidātam, bet nesola balsot par Trampu.

Tomass Garets šādu situāciju skaidro ar to, ka daudzi no politiķiem zina - gadījumā, ja Donalds Tramps zaudēs, kādam nāksies par to atbildēt un viņi nevēlas būt vainīgie.  "Sistēma, lai izvēlētos partijas nominantu prezidenta vēlēšanām, bija atvērts un godīgs process. Un Donalds Tramps tajā uzvarēja, jo lielākam skaitam cilvēku viņa vēstījums patika.

Dažreiz Vašingtonas elite uzdod jautājumu: kas kaiš tiem cilvēkiem? Tā vietā būtu jāuzdod jautājums – ko mēs Vašingtonā esam izdarījuši nepareizi, ka nespējām uzrunāt vēlētājus un sadzirdēt viņu bažas?

Tāpēc, manuprāt, ja Donalds Tramps neuzvarēs, Republikāņu partijai tas būs ļoti sāpīgs zaudējums. Taču tas var kļūt arī par instrumentu, lai partija kļūtu konkurētspējīgāka. Atšķirībā no vēlēšanām Eiropā ASV vēlēšanas ir īsta tīrīšana. Tie cilvēki, kuri zaudē, pazūd. Cilvēki viņu vēlēšanu štābos pazūd. Tā ir īsta tīrīšana, jo mums īsti nepatīk nest līdzi neveiksmīgu domāšanu," norāda Garets.

Noskaņojums pret pastāvošo sistēmu

Vēl priekšvēlēšanu kampaņas vidusposmā, pirms nacionālajiem konventiem, izskanēja viedoklis, ka Republikāņu partijas vadība varētu censties visos likumīgajos ceļos mēģināt panākt Donalda Trampa kandidatūras atsaukšanu. Taču šajā situācijā bija viens ļoti spēcīgs pretarguments – ko darīt ar tiem miljoniem cilvēku, kuri jau bija pauduši atbalstu Trampam.

Šo cilvēku, lielākā daļa no kuriem nāk no valsts dienvidrietumu štatiem un lauku reģioniem, ignorēšana nozīmētu vēlētāju gribas neatzīšanu.

Ietekmīgās domnīcas "Brookings" pētniece Konstance Štelcenmillere norāda, ka valdībai arī turpmāk būs jārēķinās ar sabiedrības negatīvo noskaņojumu, taču ir lietas, kuras tai praktiski nebūs iespējams labot.

"Amerikas sabiedrībā, turklāt abu partiju atbalstītāju vidū, valda izteikts pret pastāvošo sistēmu vērsts noskaņojums. Tas ir tāds kvazirevolucionārs noskaņojums, vēlme noslēgt šo ēru un atbrīvoties no pastāvošās elites.

Pat ja Tramps zaudēs, viņa fenomens saglabāsies. Viņš izteikti uzsver tās dusmas un to atsvešinātību, ko jūt cilvēki. Manuprāt, amerikāņiem būtu jāuzdod sev jautājums – kas ir tas, ko mēs neredzējām, kas ļāva šim cilvēkam ar vienu kustību aizspert Republikāņu partiju kā sapuvušu sēni. Manuprāt, tas ir izskaidrojams ar pamatotiem un iedomātiem aizvainojumiem, kuri turklāt vēl ir sīkāk jānodala tajos, kurus valdība un politiķi spēj mainīt un kurus nespēj.

Var teikt, ka Amerika ir pārāk maz ieguldījusi infrastruktūrā, veselības aprūpē, izglītībā, un politiskā sistēma pēdējo 30 gadu laikā faktiski ir atņēmusi iespēju valdībai būt par sabiedriskā labuma nodrošinātāju.

Pamatotas sūdzības, ar kurām ir grūti tikt galā, ir, piemēram, fakts, ka darba tirgus mainās. Galvenokārt automatizācijas un informācijas tehnoloģiju dēļ. Valdībai ir ļoti grūti atrast darbu cilvēkiem, kuri to ir zaudējuši iepriekš minēto iemeslu dēļ. Tās ir dusmas, kas saglabāsies, un tās ir problēmas, ar kurām valdībai būs grūti cīnīties," skaidro pētniece.

Atšķirīgas ekonomiskās programmas

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka ASV vēlēšanās parasti dominē divi jautājumi – ārpolitika vai ekonomika. Daudziem par pārsteigumu šoreiz noteicošais jautājums ir izrādījusies tieši ekonomika.

Abiem vadošajiem kandidātiem ekonomiskās programmas ir ievērojami atšķirīgas. Hilarijai Klintonei  -vēloties panākt nodokļu palielinājumu visbagātākajiem, tādējādi ceļot vidusslāņa un nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumus. Savukārt Donalds Tramps iestājas par nodokļu mazināšanu uzņēmumiem, tādējādi cenšoties panākt valsts ekonomisko augšupeju.

Pārsteidzoši ir tas, ka abi kandidāti visai līdzīgi, proti, negatīvi, attiecas pret dažādiem starptautiskiem tirdzniecības līgumiem, piemēram, TransKlusā okeāna tirdzniecības līgumu ar Āzijas reģionu. Daudziem tas liekas gana dīvaini, ņemot vērā to, ka Hilarija Klintone kā valsts sekretāre ir bijusi viena no šī līguma izstrādātājām.

Ārpolitikā - profesionalitāte vai lielas bažas

Taču tieši Amerikas Savienoto valstu ārpolitika ir tā, kas piesaista interesi citur pasaulē. Hilarija Klintone kā bijusī valsts sekretāre nenoliedzami ir daudz pārāka pār jebkuru no sākotnēji izvirzītajiem kandidātiem, un var prognozēt, ka viņas ievēlēšanas gadījumā līdzšinējais ārpolitiskais kurss varētu tikt turpināts. No otras puses gan jāsaka, ka pašai Hilarijai Klintonei ir gana lielas ambīcijas, lai politika kļūtu savādāka, nekā pašreiz īstenotā Baraka Obamas administrācijas politika.

Savukārt Donalds Tramps ar saviem izteikumiem par ārpolitiku un apgalvojumiem, ka ASV ir zaudējusi savu ietekmi pasaulē, ka sabiedrotajiem, tostarp NATO, būtu jāmaksā vairāk par to, lai Amerika viņus aizstāvētu, ir izsaucis sašutumu un satraukumu visā pasaulē. Arī Eiropā.

Pazīstamais ekonomists un domnīcas "Atlantic Council" vecākais pētnieks Anderss Oslunds norāda, ka ārpolitikai tomēr ir milzīga nozīme arī šajā vēlēšanu ciklā.

No Hilarijas Klintones ievēlēšanas tiek sagaidīts, ka viņa spēs mainīt līdzšinējo neveiksmīgo Baraka Obamas ārpolitiku.  

"Vašingtonas ārpolitikas kopiena šodien ir pilnībā vienota aiz Hilarijas Klintones. Gan republikāņi, gan demokrāti, gan tie, kuri balsos par Klintoni, gan tie kuri nebalsos – viņiem visiem patīk viņas ārpolitika. Nekad iepriekš šāda vienotība nav bijusi novērojama, jo Donalds Tramps savos izteikumos ir vērsies tieši pret sistēmu, kuru šīs politiskās aprindas pārstāv. Līdzšinējais prezidents Obama neko nesaprot no ārpolitikas – viņš ir centies uzlabot attiecības ar Ķīnu, bet nav sasniedzis pilnīgi neko. Savukārt Hilarija Klintone, visticamāk, centīsies atjaunot attiecības ar Eiropu. Tas, ka Obama ir vairāk koncentrējies uz Ķīnu, nevis uz Eiropu, ir absurds. Ja Hilarija Klintone uzvarēs, mēs, visticamāk, redzēsim atgriešanos pie profesionalitātes. Ja uzvarēs Tramps – lai Dievs mums stāv klāt!"

Bažīgs par iespējamo Trampa uzvaru ir arī Eiropas Parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks, kurš prognozē, ka negaidīta velēšanu iznākuma gadījumā attiecības starp Eiropas Savienību un ASV uz kādu laiku varētu kļūt vēsākas. Pēc Broka vārdiem, Eiropa vēlētos redzēt daudz prognozējamākas Savienotās Valstis:

"Vismaz uz vienu, diviem gadiem mēs varēsim rēķināties ar Rietumu politikas apstāšanos.

Un šajā bīstamajā laikā mēs to nevaram atļauties. Ja man ir jāizvēlas starp diviem ārkārtīgi nepopulāriem kandidātiem, tad es dotu priekšroku kādam, kurš zina, kurā virzienā viņš dosies. Šajā drošības un ekonomiskās nestabilitātes laikā, kad Krievija atkal ar ieročiem draud saviem kaimiņiem, kad Ķīna pastiprina aktivitāte Dienvidķīnas jūrā, ja būs ASV prezidents, kuram nāksies mācīties uz vietas un nāksies saprast, ka viņa nostāja ir nepareiza… Tas padara mani ļoti nervozu."

Sīva cīņa līdz pēdējam brīdim

Visticamāk, intriga par šo vēlēšanu uzvarētāju saglabāsies līdz pat pēdējam brīdim. Eksperti Vašingtonā norāda, ka atšķirībā no Lielbritānijas "Brexit" referenduma ASV aptaujām var ticēt vairāk. Pašlaik aptaujas liecina, ka cīņa būs sīva līdz pat pēdējai balsošanas minūtei un izšķiroši var būt balsojuma iznākumi vairākos vai pat tikai vienā štatā.

Šajā laikā netrūkst arī dažādu prognozētāju, kas iespējamo balsojuma iznākumu cenšas noteikt visdažādākajām metodēm. Tā, piemēram, mākslīgā intelekta sistēma "MogIA", kura precīzi prognozēja gan iepriekšējo prezidenta vēlēšanu iznākumu, gan priekšvēlēšanu rezultātus, šajās vēlēšanās priekšroku dod Donaldam Trampam.

Savu prognozi sistēma balsta uz aptuveni 20 miljoniem internetā pieejamiem datu, kas atrasti tādās platformās kā "Twitter", "Facebook" un "Google". Programmas izstrādātājs gan atzīst, ka mākslīgais intelekts tomēr nespēj analizēt cilvēku izjūtas, turklāt kopš pēdējām vēlēšanām sociālo tīklu lietotāju skaits ir ievērojami audzis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti