1944. un 1945.gadā pie mums ieradās daudz bēgļu, un viņi apmetās arī mūsu mājās – tā Zviedrijas radio stāsta Bjorns Rosēns no Limas pilsētas. Tā atrodas tuvu Zviedrijas robežai ar Norvēģiju, un Otrā pasaules kara laikā tur glābās norvēģu bēgļi. Vieni no tiem, kas uzņēma bēgļus, bija Bjorna ģimene. Viņu pašu dzīvoklis bija neliels, tikai divas istabas un virtuve. Un toreiz vēl mazajam Bjornam savu mazo stūrīti bieži nācās dalīt ar norvēģu bēgļu bērniem. Reizēm viņi gulēja vienā gultā, jo citur nebija vietas.
Arī šodien Zviedrija regulāri uzņem bēgļus – gan tos, kas ierodas paši, gan arī valstij piedaloties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) kvotu bēgļu programmā.
Taču arī Zviedrijas resursi nav bezgalīgi, tāpēc tā atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu par bēgļu kvotām. Zviedrijas tieslietu un migrācijas lietu ministrs Morgans Juhansons intervijā Zviedrijas radio norāda, ka visām Eiropas Savienības valstīm būtu jāuzņem sava bēgļu daļa: „Es uzskatu, ka tas ir labs priekšlikums, turklāt tas ir jautājums, kuru Zviedrija kopā ar Vāciju ir virzījusi jau kopš rudens. Tagad izskatās, ka arī Eiropas Komisija pievienojas šai domai. Eiropai šeit faktiski ir jābūt gatavai uzņemties atbildību, un tad nevar būt tā, ka to dara tikai dažas valstis.”
Juhansons atzīst, ka solidāra bēgļu uzņemšana visā Eiropā nāks par labu Zviedrijai: „Ja šāda kārtība tiktu ieviesta, tad tā bēgļu daļa, kas nonāk Zviedrijā, samazināsies. Varbūt ne konkrētais skaits, bet mūsu daļa, un līdz ar to spiediens uz Zviedriju samazināsies.”
Pašreizējais bēgļu vilnis no Sīrijas Zviedrijai nav pirmā pieredze. Tā, piemēram, Balkānu kara laikā valstī tika uzņemts liels skaits cilvēku no šī reģiona. Gan bēgļu, gan citu imigrantu integrācija ir būtiska valdības politikas joma.
Par galveno integrācijas faktoru Zviedrijā tiek uzskatīta iekļaušanās darba tirgū.
Kā to panākt – tur dažādu partiju domas dalās. Šogad līdz ar sīriešu bēgļu pieplūdumu Liberālās partijas vadītājs Jāns Bjorklunds ir rosinājis piešķirt bēgļiem vispirms tikai pagaidu uzturēšanās atļaujas. Kad cilvēks atrod pastāvīgu darbu, tad viņam var piešķirt arī pastāvīgo uzturēšanās atļauju, tā intervijā Zviedrijas radio skaidro Bjorklunds: „Bēgļiem ir ātrāk jāsāk strādāt un jānodrošina sava dzīve, lai viņi nebūtu spiesti dzīvot no pabalstiem un atstumtībā. Mums ir jāuzlabo integrācija Zviedrijā.”
Priekšlikums ir saņēmis plašu kritiku, tostarp arī no vadošu Liberālās partijas politiķu puses. Taču Bjorklunds uzskata, ka kritikai nav pamata: „Ja priekšlikumā būtu tikai pagaidu uzturēšanās atļaujas, tad tas noteikti nebūtu labi integrācijai. Tāpēc mums ir cits priekšlikums. Cilvēkam sākumā piešķirtu pagaidu uzturēšanās atļauju, taču tad, kad viņš ir atradis darbu un uztur pats sevi, viņam piešķir pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Mēs uzskatām, ka tas ir spēcīgs dzinulis cilvēkam atrast darbu un nodrošināt sev iztiku.”
Liberālā partija pieder labējo partiju blokam jeb aliansei, kura pašlaik ir opozīcijā. Sociāldemokrātu valdība līdzšinējo atvērto politiku bēgļu jomā pagaidām neplāno mainīt. Interesanti, ka pat galēji labējā un citu Riksdāga partiju atstumtā Zviedrijas demokrātu partija nav pilnībā pret bēgļu uzņemšanu. Ideoloģiskās pozīcijas Zviedrijas demokrātiem ir salīdzināmas ar Nacionālo apvienību Latvijā.
Taču, kā skaidro Zviedrijas demokrātu migrācijas politikas atbildīgais Markuss Vīšels, partija nav pret ANO kvotu bēgļu uzņemšanu: „Zviedrija jau kopš 1950.gada ir uzņēmusi kvotu bēgļus caur ANO. Zviedrijas Demokrāti raugās pozitīvi uz šādu kvotu bēgļu uzņemšanu. Taču šeit ir problēma, jo vienkopus ir vairāki priekšlikumi. Piemēram, tiek plānots pieņemt cilvēkus, kuri Eiropā ir nokļuvuši nelegāli. Uz to mēs, protams, raugāmies kritiski.”
Arī Zviedrijas valdība labi saprot, ka arvien pieaugošajam bēgļu skaitam gan Eiropā, gan globāli, ir jāmeklē kompleksi risinājumi. Taču atteikties uzņemt bēgļus nav alternatīva. Kā redakcijas rakstā norāda avīze „Dagens Nyheter”, lai cīnītos ar bēgļu katastrofu Lībijā un citur, ir jārada cilvēcīgi dzīves apstākļu bēgļu mītnes valstīs. Taču kamēr šī utopija nav sasniegta, ir nepieciešama humāna bēgļu politika un pārtikušajām valstīm ir jāuzņemas atbildība.
Ziņots, ka pēc lielā bēgļu pieplūduma Itālijā no militāro konfliktu plosītās Āfrikas aktualizēts jautājums par tā dēvētajām bēgļu kvotām. Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši.
Eiropas Komisija rosinājusi divos gados uzņemt 20 tūkstošus bēgļu un izmitināt viņus visā Eiropā, izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju, kas var pašas izvēlēties, vai uzņemt bēgļus. Latvijai būtu jāuzņem aptuveni 220 bēgļi, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet ES vēl nav iebraukuši, kā arī vēl 1,2% no tiem bēgļiem, kas jau ieradušies Eiropā.
Latvijas oficiāla nostāja ir pret bēgļu kvotām, un koalīcijas lēmums iebilst pret bēgļu kvotām pieņemts, ņemot vērā Nacionālās apvienības kategoriski noraidošu nostāju.
