Ir karsts un saulains 9.maija rīts, kad pie ceļa, kas ved uz Atēnu Akropoli, piebrauc divi autobusi. Tie atveduši kopumā gandrīz simts cilvēku no bēgļu nometnēm Atēnu apkārtnē (Shisto un Eleona). Lielākoties atbraukuši bērni vecumā no astoņiem līdz 16 gadiem un sievietes. Kolīdz autobusu durvis vaļā, saviļņoti puikas un meitenes smaidīdami un čalodami steidz ārā.
ANO Bēgļu aģentūras un Šveices mākslas organizācijas “Fluxum fonds” darbinieki sveic jaunos ekskursantus un katram iedod rokās maisu ar sviestmaizi un augļiem. Uz maisa uzraksts angļu valodā – “Par pārvietošanās brīvību”. Šo uzrakstu fonda pārstāvji pirmoreiz ieraudzījuši uz bēgļu reģistrācijas centra sienām. Mākslas organizācijas dibinātāja Sintija Odjē stāsta, ka šai akcijai ir simboliska nozīme:
''Šiem bērniem un šīm ģimenēm sākas jauns posms viņu dzīvē, kas nesīs jaunas atmiņas. Pēc pārcelšanās viņu ceļš nevar būt tāds pats, kā viņu dzimtajā zemē. Tā kā viņi ir šeit, atmiņas par šīs valsts vēsturi ir svarīgas viņu turpmākajā attīstībā, viņu pašu identitātei.''
Bērnus sadala pa grupiņām, katrā ir vairāki brīvprātīgie, kas pieskata bērnus, apsargs, kā arī gids, kas stāsta par Grieķijas slavenāko apskates objektu angļu valodā. Tā kā šajā grupā bērni ir no Afganistānas, tulks gida stāstīto pārtulko farsi valodā.
Pie ieejas Akropoles apskates objektā bēgļus sagaida arī Grieķijas kultūras ministrs Aristīdis Baltaks. Viņš uzrunā bērnus, fotografējas un stāsta Latvijas Radio, kāpēc ministrija iesaistījusies šī pasākuma organizēšanā:
''Šī ir Eiropas diena, diena, kad kārtējo reizi tiek novērtētas Eiropas vērtības – demokrātija, tolerance un miers. Šīs ir žests, kas, cerams, apvienos tautas, jo Akropole tāpat kā Palmīra nav tikai nacionāli monumenti, bet gan visas cilvēces objekti. Mēs priecājamies to izrādīt un arī pateikt Eiropai, ka robežām jābūt atvērtām.''
Kolīdz bērni paliek bez pārlieku preses uzmanības, tie pievēršas Akropoles skaistumam un vēsturei, kā arī tāpat kā visi tūristi iemūžina šos mirkļus fotogrāfijās. ANO Bēgļu aģentūras pārstāvis Kristofers Bojēns arī uzsvēris, ka akcijas būtība – parādīt, ka bēgļi, kas mūk no kara šausmām, ir gaidīti Eiropā:
''Tā ir iespēja cilvēkiem, kas ir neaizsargāti un cieš, parādīt Eiropas civilizācijas dzimšanas vietu. Lai gan dažas Eiropas civilizācijas tagad cenšas atrast savu ceļu, šis ir savlaicīgs un lietderīgs atgādinājums cilvēkiem un bēgļiem, ko nozīmē Eiropas civilizācija un kādas ir tās vērtības.''
Drošība un cilvēktiesību ievērošana – tās, pēc bēgļu vārdiem, ir galvenās Eiropas īpašības, kuru dēļ viņi riskējuši ar savām dzīvībām, mērojot tālo ceļu no Afganistānas.
''Afganistānā ir daudz problēmu sieviešu tiesību aizsardzības jomā. Mēs nevaram strādāt, mēs nevaram iziet no mājas. Šeit mēs esam brīvas un laimīgas, saka 20 gadus veca angļu valodas skolotāja Mahšica.
Vizītes laika Akropolē viņu visvairāk iespaido tas, ka dieviete Atēna bijusi sieviete. Uz manu piebildi, ka arī viņa var būt stipra sieviete, viņa saka - es cenšos.
Stipra noteikti ir arī trīspadsmitgadīga meitene no Afganistānas vārdā Atefeha. Stāstot par situāciju savā dzimtajā Kabulā, viņa nespēj noturēt asaras. Arī ceļš līdz Grieķijai bijis grūts, laivā viņas acu priekšā gāja bojā vienu gadu veca meitenīte. Kops februāra Atefeha kopā ar savu mammu, tanti un piecgadīgo māsiņu ir iesprostotas Grieķijā:
''Mans onkulis un tante dzīvo Zviedrijā un Vācijā. Viņi saka, šeit nav kara, brauc pie mums. Es atbraucu, bet tad robežas pēkšņi tika slēgtas. Sīrijas bēgļus palaida, bet mums lika atgriezties Atēnās. Kāpēc?''
Grieķijā šobrīd atrodas ap 45 tūkstošiem bēgļu, kas lielākoties gaida, kad varēs doties uz citām Eiropas valstīm.
