ASV Kongress Savienotajās Valstīs iegūto jēlnaftu eksportēt aizliedza 1975.gadā. Tolaik naftas krīzes laikā vairākas arābu valstis izsludināja naftas embargo, tostarp, pret ASV. Naftas, un līdz ar to degvielas cena strauji pieauga.
Aizliedzot pašu iegūtās jēlnaftas eksportu un to paturot iekšējam patēriņam, Kongress centās ierobežot globālā tirgus svārstību ietekmi uz ASV. Tajā pašā laikā pārstrādāto naftas produktu eksportam, piemēram, degvielai, ierobežojumus neuzlika.
Tomēr jau ilgāku laiku ASV aktualizējušās diskusijas par jēlnaftas eksporta aizlieguma atcelšanu, jo tas kavē tirdzniecību. Par aizlieguma atcelšanu īpaši iestājusies Republikāņu partija. Ražošanas apjomi ir arvien auguši, un pērn iegūtās jēlnaftas daudzums Savienotajās Valstīs bija lielākais kopš 1985.gada.
Iespējams, 40 gadus ilgušais ASV jēlnaftas eksporta izliegums tiks atcelts jau tuvākajās dienās.
ASV Kongresā republikāņu un demokrātu partiju sarunvedēji ir panākuši vienošanos par Savienoto Valstu federālo tēriņu paketi līdz nākamā gada septembrim. Republikāņi nodrošinājuši, ka šajā paketē iekļauta arī jēlnaftas eksporta aizlieguma atcelšana. Apmaiņā viņi piekrita demokrātu partijas prasībām par nodokļu atvieglojumiem vēja un saules enerģijas sektoram nākamajiem pieciem gadiem.
Viens no iemesliem, kādēļ šis tiek uzskatīts par piemērotu brīdi jēlnaftas eksporta aizlieguma atcelšanai ir fakts, ka jēlnaftas cenas ir sasniegušas zemāko līmeni pēdējos gados. Šonedēļ tās nokritās pat līdz aptuveni 35 dolāriem par barelu, kad vēl tikai pirms pusotra gada tie bija vairāk nekā 100 dolāri par barelu.
Zemā jēlnaftas cena mazinājusi politiķu bažas, ka to eksportējot mazāk paliks pašmājās, un līdz ar to degvielas cena ASV tirgū augs. Tomēr analītiķi uzskata uz cenām vietējā tirgū lielas ietekmes nebūs, norādot, ka jau tagad ASV eksportē rekordlielus apjomus pārstrādātu naftas produktu kā benzīns un dīzelis.
Turklāt, šobrīd globālajā naftas tirgū ir pārprodukcija, un Savienoto Valstu naftas ieguves uzņēmumi jau ir samazinājuši ieguves apjomus.
Tādēļ analītiķi neprognozē, ka ASV atsākot jēlnaftas eksportu, tas būtiski ietekmēs tirgu. Aģentūra „Reuters” vēsta, ka tas varētu prasīt pat mēnešus vai gadus, pirms ASV sākt eksportēt jēlnaftu lielos apjomos.
Republikāņi un ASV jēlnaftas ieguves industrija aicinot atcelt eksporta aizliegumu argumentējuši, ka tas arhaiska palieka no sen pagājušās arābu valstu naftas embargo ēras. Viņi arī uzstāj, ka tas nākas par labu kopējai ekonomikai, radīs darbavietas un veicinās naftas ieguves apjomu pieaugumu, kad globālās jēlnaftas cenas atkal pieaugs.
Republikāņi arī argumentējuši, ka eksporta aizlieguma atcelšana var palīdzēt Vašingtonas sabiedrotajiem Eiropā mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.
Vides aizsardzības grupas savukārt ir bažīgas, ka naftas ieguves uzņēmumi palielinot ieguves apjomus eksportam radīs kaitējumu dabai un klimatam.
