ASV un NATO noraida Krievijas prasības, aicina risināt konfliktu diplomātiskā ceļā

ASV un NATO vadība trešdien pavēstīja, ka Maskavai ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām par “drošības garantijām”. Dokumentu saturs netiek publiski izpausts, bet ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens uzsver, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību.

Trešdien arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apstiprināja, ka NATO negrasās piekāpties Krievijas prasībām.

"NATO ir aizsardzības alianse, un mēs nevēlamies konfrontāciju. Taču mēs negrasāmies atteikties no principiem, uz kuriem balstās mūsu alianses drošība," uzsvēra Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs vēsta, ka alianse ir gatava nosūtīt papildspēkus uz Baltijas valstīm un Melnās jūras reģionu, lai stiprinātu NATO dalībvalstu aizsardzību pret iespējamo Krievijas agresiju. NATO ātrās reaģēšanas spēku vienībās ir 5000 karavīru, ko būs iespējams nekavējoties nosūtīt palīgā sabiedrotajiem.

NATO aicina Krieviju risināt nesaskaņas ar "dialoga un diplomātijas palīdzību". Arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens norāda, ka ASV piedāvā “diplomātisko ceļu” konflikta atrisināšanai, bet Maskavai nosūtītajā dokumentā izklāstītas arī nopietnas sekas, kas sagaida Krieviju, ja tā turpinās agresiju pret Ukrainu.

“Krievijas ziņā būs izlemt, kā atbildēt. Mēs būsim gatavi jebkurā gadījumā,” norāda Blinkens.

Viņš skaidro, ka tuvāko dienu laikā sazināsies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lai noskaidrotu, kāda ir Maskavas reakcija uz ASV priekšlikumiem.

Blinkens uzsver, ka ASV negrasās atkāpties no saviem principiem, tādēļ turpinās atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī Kijevas tiesības pašai izlemt, vai Ukraina vēlas kļūt par NATO dalībvalsti.

Krievija decembra vidū izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apmierināt tās prasības par rakstiskām “drošības garantijām”. Krievijas prasību vidū ir pārtraukt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī atteikties no NATO militārās infrastruktūras attīstīšanas pie Krievijas robežām. Rietumvalstu līderi uzsvēruši, ka negrasās piekāpties Maskavas ultimātam.

Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, tas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.

Blinkens arīdzan apstiprina, ka ASV pārstāvji ir veikuši sarunas ar energoresursu piegādātājiem, lai nodrošinātu piegādes Eiropai gadījumā, ja Krievija pēkšņi apturētu gāzes sūtīšanu uz Eiropu.

Blinkens norāda, ka ASV vēstniecība Kijevā turpinās darbu, tomēr ASV pilsoņiem Ukrainā vajadzētu apsvērt evakuāciju no valsts.

ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmana trešdien izteica bažas, ka daudzi indikatori liecina par Krievijas gatavību līdz februāra vidum sākt jaunu agresiju pret Ukrainu.

Šērmana gan piebilda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina nodomus varētu ietekmēt Pekinas ziemas olimpiskās spēles, kuru atklāšanas ceremonija paredzēta 4. februārī, un to klātienē iecerējis apmeklēt Putins.

"Manuprāt, Sji Dzjiņpins [Ķīnas prezidents] nebūtu sajūsmā, ja Putins izvēlētos šo brīdi iebrukumam Ukrainā. Tādēļ tas var ietekmēt viņa izraudzīto laiku un viņa domāšanu," norāda Šērmana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt