Krievija prasa NATO juridiskas «drošības garantijas»

Krievija pieprasa NATO sniegt juridiskas garantijas, ka alianse nepaplašināsies uz austrumiem, neīstenos militāras operācijas Austrumeiropā un bijušajās padomju republikās, kā arī izpildīs virkni citu Maskavas prasību. Šādas prasības izvirzītas līgumu projektos, kas nosūtīti ASV un NATO pārstāvjiem. Eksperti šādu rīcību uzskata par absurdu un prasības par neizpildāmām.

Krievija prasa NATO juridiskas «drošības garantijas»
00:00 / 03:59
Lejuplādēt

Jau decembra sākumā, kad rietumvalstis arvien aktīvāk sāka paust savas bažas par Krievijas spēku sakoncentrēšanos Ukrainas pierobežā un iespējamo agresiju pret Ukrainu, un pēc tam, kad šī situācija tika apspriesta NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka būtu nepieciešams sākt sarunas ar aliansi par drošības garantijām Krievijai.

Putins paziņoja, ka Rietumu partneri neizpildot savas līdzšinējās saistības, tāpēc ir nepieciešamas juridiskas garantijas, piemēram, par to, ka alianse turpmāk austrumu virzienā nepaplašināsies. Krievijas vadība savā retorikā ir ilgstoši norādījusi uz “agresīvo” NATO politiku un tās bruņoto spēku infrastruktūras sakoncentrēšanu Krievijas robežu tuvumā.

Nu Krievijas ārlietu ministrija ir publiskojusi līgumu projektus ar NATO un ASV. Tajos prasīts juridiski apstiprināt NATO tālāku nepaplašināšanos, kā arī atsaukt Ukrainai un Gruzijai dotos solījumus par iespējamo uzņemšanu aliansē. Tāpat prasīts neizvietot papildu karavīrus un bruņutehniku ārpus valstīm, kurās tie bija līdz 1997. gadam. Atteikties no jebkādas NATO militārās darbības Ukrainā, Austrumeiropā, Aizkaukāzā un Centrālāzijā.

Tāpat Krievija vēlas, lai tuvas un vidējas darbības rādiusa raķetes netiktu izvietotas vietās, kur tās var sasniegt otras puses teritoriju.

Kopumā šo prasību ir ļoti daudz. Un, kā paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, Krievija ir gatava sākt šīs sarunas kaut rīt. “Uz ASV un Krieviju kā uz lielām kodolvalstīm gulstas īpaša atbildība par drošību Eiropā. Mēs esam ieinteresēti mierā un stabilitātē Eiropas kontinentā, un prezidents Putins ne reizi vien ir uzsvēris, ka mums konflikti nav vajadzīgi.

Mēs aicinām ASV pusi pret Krievijas iniciatīvu attiekties ar vislielāko nopietnību.

No savas puses mēs esam gatavi nekavējoties, kaut rīt – vārda tiešākajā nozīmē, rīt, sestdienā, 18. decembrī, izbraukt uz sarunām ar ASV kādā trešajā valstī,” paziņoja Rjabkovs.

Šie projekti, kas uzrakstīti krievu, angļu un franču valodās, esot nosūtīti ieinteresētajām pusēm un, kā iecerējusi Maskava, varētu sākt darboties, kad tiks saņemta piekrišana no vismaz puses dalībvalstīm.

Taču, kā intervijā radiostacijai “Svoboda” norādīja žurnālists un publicists Andrejs Ostaļskis, lai arī šādas prasības liekas absurdas, Krievijas diplomāti arī to ļoti labi saprot. “Viņi nav muļķi un idioti. Viņi saprot, ka šādas prasības ir absurdas, īpaši tādā formulējumā, kā tas mums tiek pasniegts. Tiek prasītas stingras juridiskas prasības. Ne tā, ka visi NATO līderi tiksies ar Putinu un atzīs, ka pārskatāmā nākotnē Ukrainu uzņemt aliansē nav iespējams, ka mūsu dzīves laikā tas nenotiks un jums nav pamata nervozēt. Nē, to nevajag. Ir vajadzīgas līgumsaistības. Un tas nozīmē, ka tās ir jāparaksta visām dalībvalstīm, tostarp arī visām Baltijas valstīm. To nav iespējams iedomāties! Un, protams, Krievijas līderi uz to necer. Tātad tas ir nepieciešams kaut kam citam.

Tātad tas atkal ir māņu manevrs, specoperācija un propagandas aktivitāte, lai parādītu naivajai Krievijas sabiedrībai – redziet, NATO mums nedod drošības garantijas,” komentēja Ostaļskis.

Komentētāji pieļauj, ka galvenais Maskavas mērķis ir skaidri noteikt Krievijas un Rietumu ietekmes sfēras, lai arī NATO pārstāvji ir skaidri pateikuši, ka tā ir pagātnes domāšana.

ASV Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki jau paziņojusi, ka Amerikas Savienotās Valstis par drošību Eiropā bez saviem Eiropas partneriem nerunās. Tikmēr citi eksperti ir pārliecināti, ka Krievijas Ārlietu ministrijas izteiktie draudi par to, ka prasību neizpildīšanas gadījumā Krievijai var nākties pielietot pat militāru spēku, nebūt nav domāti NATO vai ASV, bet gan, pirmkārt, Ukrainai.

KONTEKSTS:

Novērota Krievijas karaspēka pulcēšanās pie Ukrainas robežas. Tādēļ Eiropas Savienība sadarbībā ar ASV un Lielbritāniju vēlējusies jau laikus sagatavot iespējamās koordinētās sankcijas pret Krieviju gadījumā, ja tās karaspēks iebruks Ukrainā. 

ES ārlietu ministri decembra vidū vienojās par sankciju noteikšanu pret Krievijā bāzētu militāro vienību, privātuzņēmumu "Vāgnera grupa".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt