ASV piekritusi Ukrainai sniegt papildu militāro palīdzību, bet runa joprojām ir par neletālu militāro ekipējumu. Pēc telefonsarunas ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu Ukrainas valsts galva Petro Porošaneko trešdienas vakarā pateicās Vašingtonai par papildu drošības palīdzību 75 miljonu ASV dolāru apmērā. Kā paziņoja Ukrainas prezidenta administrācija, runa ir par bezpilota lidaparātiem, radariem, nakts redzamības ierīcēm un citu aprīkojumu, tostarp 230 kājnieku armijas automašīnām „Humvee.”
Vienlaikus ASV Baltā nama preses pārstāvis Džošs Ērnsts paziņoja, ka prezidentam Barakam Obamam ir bažas, ka vairāk ieroču sūtīšana uz reģionu var novest pie lielākas asinsizliešanas. Obama uzskata, ka konfliktam nav militāra risinājuma, norādīja Ērnsts. Viņš piebilda, ka „nav sapratīgi uzskatīt, ka ASV spētu sagādāt pietiekami daudz militārā atbalsta Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai viņi varētu apturēt militārās operācijas [Ukrainas austrumos], aiz kurām stāv Krievija.”
Iepriekš Vašingtona norādījusi, ka apsver letāla aizsardzības bruņojuma piegādi Ukrainai, tomēr lēmums vēl nav pieņemts.
Saistībā ar karu Ukrainas austrumos ASV arī ieviesusi jaunas sankcijas pret Krieviju. Melnajam sarakstam pievienotas gan vairākas personas no prokremlisko kaujinieku pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas, gan bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča režīma. Tostarp bijušais Ukrainas premjers Nikojs Azarovs.
Sankcijas ieviestas arī pret nacionālistiski noskaņoto Krievijas politologu, Starptautiskās Eirāzijas kustības līderi Aleksandru Duginu. Viņa idejas ir ietekmējušas Kremļa politiku un viņa vārds tiek cieši saistīts ar karu Ukrainas austrumos.
Sankciju sarakstā iekļauta arī Krievijas nacionālistu grupa „Eirāzijas Jaunatnes savienība”, kas, kā tiek ziņots, rekrutē kaujiniekus Ukrainas austrumiem. Arī agrāk mazpazīstamā Krievijas Nacionālā komercbanka, kas kļuva par Krimas lielāko banku pēc tam, kad Maskava anektēja pussalu.
Krievija jaunās ASV sankcijas nosaukusi par politisku provokāciju. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs paziņoja - Vašingtonas apsūdzības, ka Maskava atbalsta separātistus Ukrainā, ir „bezjēdzīgas.” Viņš pauda, ka Maskava nesaredz „nekādu loģisku iemeslu, kas izskaidrotu šādus lēmumus, ņemot vērā Vašingtonas paziņojumu, ka tā ir ieinteresēta, lai situācija normalizējas.”
