Vizītes laikā viņš tikās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un aizsardzības ministru Hanno Pevkuru.

Ostins uzsvēra – Krievijas iebrukums Ukrainā liecina, ka brīvību nevar uzskatīt par pašsaprotamu, un Igaunija to ļoti labi zina no savas vēstures.

"ASV ir nelokāmi apņēmušās atbalstīt Baltijas sabiedroto brīvību un suverenitāti," teica Ostins.

"Mūsu apņemšanās pret NATO 5. pantu ir dzelžaina. Mēs to uztveram ļoti nopietni un apņemšanās ievērojam," uzsver Ostins.

"Pirms Krievijas iebrukuma es tikos ar Igaunijas aizsardzības ministru un teicu – ja Krievija iebruks Ukrainā, mēs nosūtīsim spēkus uz Igauniju jau nākamajā dienā. Un mēs to izdarījām," norāda ASV aizsardzības ministrs.

Ostins īpaši uzslavēja Igaunijas lielo ieguldījumu militārās palīdzības sniegšanā Ukrainai.

Igaunijas valdība pagājušomēnes atbalstīja rekordlielu militāro paketi Ukrainai 113 miljonu eiro vērtībā. Tā ietver haubices, munīciju, artilērijas atbalsta aprīkojumu un granātmetējus.

"Ņemot vērā jūsu ekonomikas lielumu, Igaunija ir sniegusi Ukrainai lielāku militāro palīdzību nekā jebkura cita valsts pasaulē. Jūs esat pieņēmuši grūtus lēmumus, lai Ukraina saņemtu palīdzību, kas ir nepieciešama valsts aizstāvēšanai. Tāpēc es saku paldies par jūsu līderību.

Tas patiešām ir spilgts piemērs visām valstīm. Un Igaunijas līderība mums atgādina, ka pat mazas valstis var sekmēt lielas pārmaiņas," sacīja Ostins.

Ostins ir viena no vairākām augsta līmeņa rietumvalstu amatpersonām, kas šomēnes apmeklēs Igauniju.

Sagaidāms, ka 24. februārī, kad Igaunija atzīmēs savu 105. dibināšanas gadadienu, Tallinā ieradīsies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Iespējams, ka viņiem pievienosies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.