Lai gan termometra stabiņš Polijā nokrities pat līdz -20 grādiem, taču ne jau stindzinoši aukstais ziemas laiks, bet gan arvien lielākais saltums Briseles un Varšavas attiecībās ir šī brīža lielākā satraukuma avots.
Polija, kas ir lielākā un arī ekonomiski spēcīgākā Austrumeiropas valsts, kopš ultralabējās partijas “Likums un taisnīgums” nākšanas pie varas sākusi reformas, kas Briselei nešķiet pieņemamas. Izmaiņas Polijas Konstitucionālās tiesas sastāvā un lēmumu pieņemšanā un arī sabiedrisko mediju pārvaldībā tiek uztverti kā bīstami augoša autoritārisma signāli un neesot savietojami ar Eiropas Savienības pamatvērtībām.
Polija atsakās pieņemt kritiku, kā tas parādījās aizvadītā gada pēdējās dienās valsts pamatlikuma izmaiņu sakarā attiecībā uz Konstitucionālās tiesas sastāvu un balsu proporciju lēmumu pieņemšanai. “Šodien esmu parakstījis izmaiņas likumā par Konstitucionālo tiesu. Manuprāt, šīs izmaiņas tieši palielinās tiesas pilnvaras un nozīmi gan sabiedrībā, gan arī tiesiskā ziņā,” pauda Polijas prezidents Andžejs Duda.
Līdz ar izmaiņām Konstitucionālās tiesas sastāvā grūtāka kļūs likumdevēja lēmumu apstrīdēšana. Savukārt izmaiņas sabiedrisko mediju pārvaldīšanā nozīmējot politiķu tiešu ietekmi pār jauno vadītāju iecelšanu.
Eiropas Komisija pieprasīju Varšavai paskaidrojumus par katru no šiem jautājumiem. Atbildes vēl neesot saņemtas, taču diskusijas par tālāku rīcību Eiropas Komisijā notiks jaunnedēļ.
Protestējot pret izmaiņām sabiedrisko mediju jomā, atlūgumus iesniedza Polijas pirmā un otrā televīzijas kanāla direktori un Ziņu aģentūras vadītājs. Bet 1.janvārī notika simbolisks protests, katru apaļo stundu sākot ar Polijas himnas atskaņošanu, kurai tūdaļ sekoja Eiropas Savienības himna. “Akcija sākās piecos no rīta, atskaņojot vispirms Polijas, tad Eiropas Savienības himnu. Tās mērķis ir piesaistīt sabiedrības uzmanību stāvoklim sabiedrisko mediju jomā. Manuprāt, tie ir reāli draudi vārda brīvībai Polijā. Par to esmu pārliecināts gan kā pirmā kanāla direktors, gan kā žurnālists. Tas paver iespēju valdošajai partijai agresīvi pārņemt sabiedriskos medijus. Un tam nav nekāda sakara ar nacionālo kultūru vai citām vērtībām,” norādīja Polijas Radio 1.kanāla direktors Kamils Dabrova.
Sliktākajā gadījumā Polijai var draudēt balsstiesību iesaldēšana Eiropadomē. Par šo iespēju atgādināja eirokomisārs Ginters Etingers. Taču šāds pieļāvums tikai pielēja eļļu ugunij. Kā norāda komentētāji, tostarp arī Vācijas “Deutsche Welle”, Varšavā to neuztvēra kā neitrālu viena no komisāru kolēģijas paziņojumu, bet gan Vācijas pārstāvja paziņojumu. Ņemot vērā smago Otrā pasaules kara mantojumu Vācijas-Polijas attiecībās, tas drīzāk kļūs par vēl vienu iemeslu Varšavai neieklausīties brīdinājumos.
Politiskie apskatnieki brīdina par risku negatīvi noskaņot Polijas sabiedrību, kā tas savulaik jau noticis Ungārijā.
Lai gan Ungārijas premjera Viktora Orbāna valdības kursu izdevās nedaudz ietekmēt, tomēr līdz ar to sabiedrībā pieauga eiroskepticisms un tikai vairojās atbalsts Briselei neērtajām autoritārisma tendencēm.
