Varētu būt miera sarunas
Par iespējamām rietumvalstu sarunām ar Krieviju vēsta Itālijas laikraksts "La Republica". Analītiskajos materiālos, kas cirkulē NATO galvenajā mītnē Briselē, sadursme Hersonas reģionā tiekot aplūkota ne tikai no stratēģiskās nozīmības un militārā skatpunkta, bet arī no politiskā un diplomātiskā rakursa. Tieši ASV ziņojot saviem sabiedrotajiem par lūzuma iespēju, jo
Krievijas armijas sakāve pie svarīgiem vārtiem uz Azovas jūru un Krimu var nozīmēt reālu iespēju sākt pirmās īstās sarunas ar Maskavu.
Medijs norāda, ka to var uztvert kā netiešu aicinājumu arī Ukrainas valdībai par sarunu sākšanu, bet no spēka, nevis vājuma pozīcijām. Iespējamās sarunas komentēja arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska administrācijā. "Kijiva nekad nav atteikusies no iespējamām sarunām ar Krievijas Federāciju, un tās pozīcija ir zināma un atklāta. Ir viens nosacījums – Krievijas karaspēka izvešana no Ukrainas teritorijas," norādīja Mihailo Podoļaks.
Kas notiek frontē
Situācija frontē parāda, ka diennakts laikā Ukrainas armija dienvidos likvidējusi Krievijas tehniku un iznīcinājusi munīcijas noliktavu. Nogalināti arī vairāk nekā 30 Krievijas karavīri. Ukrainas aviācija dienvidos veikusi astoņus triecienus pa Krievijas karavīriem. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas direkcija vēsta, ka
tuvākajās dienās okupanti var veikt provokatīvas Hersonas apgabala dzīvojamo rajonu apšaudes, lai apsūdzētu Ukrainas aizsardzības spēkus.
Iedzīvotājiem Hersonas apgabalā tiekot sūtītas īsziņas, kurās norādīts uz iespējamo Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecības nodomu veikt masveida civilās infrastruktūras artilērijas apšaudes.
Tikmēr austrumos Severodoneckā, Luhanskas apgabalā, Krievijas armija stiprina pilsētas aizsardzību un izplata tukšo dzīvokļu sarakstus, kur tiks izmitināti kaujinieki un kolaboracionisti. Pēc Severodoneckas pilsētas militāri civilās administrācijas priekšsēdētāja Oleksandra Strjuka teiktā, humanitārā situācija pilsētā ir sarežģīta – okupācijas varas iestādes nespēj organizēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.
Runājot par pašreizējo situāciju frontē, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvkara uzrunā sacīja, ka kopumā Ukrainas spēki frontē atrodas aktīvās aizsardzības stāvoklī – atsevišķos austrumu un dienvidu apgabalos ienaidnieks pamazām tiek spiests atpakaļ un notiek ukraiņu spēku virzība uz priekšu. Zelenskis norādīja, ka Doneckas apgabals joprojām ir vislielākā ārprāta epicenters. Viņš sacīja, ka tur katru dienu mirst simtiem Krievijas karavīru. Zeme ukraiņu pozīciju priekšā ir burtiski nosēta ar okupantu līķiem, izteicies valsts vadītājs.
Zelenskis sacīja, ka Ukraina ir saņēmusi jaunas sistēmas, kas būtiski stiprina pretgaisa aizsardzību. Kā zināms, Ukraina šobrīd koncentrējas uz to, lai no Krievijas uzbrukumiem aizsargātu savu enerģētikas infrastruktūru. Pēc valsts vadītāja teiktā, Ukrainas debesu aizsardzība, protams, nav simtprocentīga, bet Ukraina pamazām virzās uz savu mērķi.
Turpinās graudu eksportu un būvē jaunu lidmašīnu
Turpinoties graudu eksportam no Ukrainas ostām, Turcija norādījusi, ka grasās pagarināt "graudu līgumu" vēl uz gadu. Tā paziņojis Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars. Pēc viņa teiktā, Turcija drīzumā nāks klajā ar piedāvājumu līguma pagarināšanai. Pašreizējais līgums beigsies 19. novembrī.
Tiek vēstīts, ka Ukraina sākusi otrās lidmašīnas "An-225 Mriya" būvniecību. Tā aizstās leģendāro lidaparātu, kuru iebrukuma sākumā iznīcināja krievu iebrucēji Hostomeļā. Kā vēsta vācu izdevums "Bild", to norādījis uzņēmuma "Antonov" ģenerāldirektors Jevgeņijs Gavrilovs. Pēc viņa teiktā, jaunā "Mriya" jau ir gatava par 30%. Darbi tiekot veikti slepenā vietā, un otrajam "An-225" tiks nodrošinātas gan jaunas detaļas, gan bojātās lidmašīnas daļas. Paredzamās šīs lidmašīnas būvniecības izmaksas ir 500 miljoni eiro.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
