Tendence diemžēl ir negatīva, piemēram, pēdējo 20 gadu laikā bēgļu skaits dubultojies, atzina ANO bēgļu aģentūras Ziemeļvalstu reģionālā biroja konsultants Didzis Melbiksis.
"Tas pats svarīgākais skaitlis, protams, ir tas, ka kopējais šo cilvēku, piespiedu kārtā pārvietoto skaits, kurā ietilpst bēgļi, iekšēji pārvietotie un patvēruma meklētāji, ir jau vairāk nekā 65 miljoni cilvēku, kas pārsniedz tādu lielu valstu kā Francija vai Lielbritānija iedzīvotāju skaitu. Šis ir rekordskaitlis negatīvā ziņā, protams, kopš Otrā pasaules kara laika, un arī pirmā reize, kopš vispār šāda veida dati tiek mērīti, kad tiek pārsniegta 60 miljonu robeža," stāstīja Melbiksis.
Deviņi no katriem desmit bēgļiem ir uzņemti nabadzīgās un vidēju ienākumu valstīs. Vairāk nekā puse bēgļu bijusi tikai no trim valstīm – Sīrijas, Afganistānas un Somālijas, piebilda Melbiksis.
"Skaitļi, kurus mēs šobrīd publicējam, nozīmē, ka ik minūti savas mājas pamet 24 cilvēki. Ja jūs par to aizdomātos, tas ir ļoti iespaidīgi," sacīja ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.
Viņš pauda bažas par ksenofobiska noskaņojuma pieaugumu Eiropā - popularitāti gūst labējo radikāļu grupas un tiek ieviestas pretrunīgi vērtētas imigrācijas politikas.
"Ilgtermiņā Eiropai nav plāna B. Cilvēki turpinās meklēt patvērumu Eiropā. Cipari var atšķirties, es ceru, ka kļūs mazāk, iespējams, tiks vairāk atbalstītas citas valstis, lai bēgļi paliek tur, tomēr tas ir neizbēgami," sacīja Grandi.
Tomēr neraugoties uz tik lielu koncentrēšanos uz imigrantu krīzi Eiropā, lauvas tiesa pasaules bēgļu jeb 86% joprojām rod patvērumu zemu vai vidējo ienākumu valstīs. Visvairāk bēgļu jeb divarpus miljonus izmitinājusi Turcija, tai seko Pakistāna un Libāna.
