Šī gada septembrī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) izveidoja trasta fondu cīņai ar nāvējošo Ebolas vīrusu. Kā paziņoja ANO īpašais sūtnis Ebolas jautājumos Deivids Navaro, šāds finansējums ļautu elastīgi reaģēt uz krīzi, kas katru dienu rada jaunus izaicinājumus. Sākotnēji bija plānots, ka šis fonds varētu būt vienu miljardu dolāru liels, taču donorvalstis bija apņēmušās tajā iemaksāt vien 20 miljonus.
Tagad ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns paziņojis, ka donorvalstis nav pildījušas arī šos solījumus un pagaidām tikai Kolumbija ir iemaksājusi savus 100 000 dolāru.
Nevarētu gan teikt, ka starptautiskā sabiedrība nav finansiāli iesaistījusies krīzes pārvarēšanā, jo gan starptautiskās organizācijas, gan atsevišķas dalībvalstis dažādām ANO aģentūrām ir piešķīrušas gandrīz 400 miljonus dolāru, taču ANO trasta fonds tā arī faktiski ir tukšs. Gan ANO ģenerālsekretārs, gan ASV, Lielbritānijas un Pasaules bankas līderi ir aicinājuši tās valstis, kurām ir attiecīga finansiālā rocība, palielināt savu ieguldījumu.
Savukārt bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans paudis sarūgtinājumu par starptautiskās sabiedrības reakciju, norādot, ka pašreizējā situācijā tiek atkārtotas pagātnes kļūdas. Anans tāpat norāda, ka daļa vainas jāuzņemas arī pašām Āfrikas valstīm:
„Pirmkārt, es vainoju tās valstis, kurām ir finansiālās iespējas. Būtu labi, ja mēs varētu nosūtīt uz Āfriku īpašas vienības, kas palīdzētu izveidot lauka slimnīcas un palīdzētu ierobežot krīzi. Kad nākas dzirdēt, ka tādā pilsētā kā Monrovija nav atradusies par viena gulta Ebolas slimniekam, tu saproti, cik liels ir izmisums,” saka Anans. „Daļa vainas jāuzņemas arī Āfrikas valstīm, kuras varēja izdarīt nedaudz vairāk. Tās varēja lūgt palīdzību daudz ātrāk. Un arī starptautiskā sabiedrība palīdzības sniegšanā varēja saorganizēties daudz ātrāk un tam nebūtu nepieciešami mēneši,” piebilda ANO ģenerālsekretārs.
Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Kofi Anans arī pieļāvis, ka gadījumā, ja slimības uzliesmojums būtu noticis nevis Āfrikā, bet gan kādā citā reģionā, iespējams, pasaules reakcija būtu daudz operatīvāka. Par to liecinot fakts, ka starptautiskā sabiedrība atmodās tikai tad, kad pirmie slimnieki tika konstatēti ASV un Eiropā.
Tikmēr Rietumvalstis, baidoties no turpmākas Ebolas vīrusa izplatības, pastiprina drošības pasākumus uz savām robežām. ES veselības komisārs Tonio Borgs paziņojis, ka Eiropas atbildīgie dienesti sadarbībā ar PVO pastiprināti uzraudzīs no Libērijas, Gvinejas un Sjerraleones ieceļojošos tūristus. Pasažieru pārbaudes gan ir atkarīgas no katras individuālās valsts.
Savukārt ASV prezidents Baraks Obama ir atļāvis Aizsardzības ministrijai cīņai pret Ebolas vīrusu nosūtīt rezervistus dalībai ASV misijā Rietumāfrikā. Libērijā un Senegālā Savienotās Valstis sākotnēji plānojušas izvietot aptuveni 3200 amerikāņu karavīrus, kas sniegs loģistikas un inženieru atbalstu, taču, iespējams, šī misija tiks palielināta līdz 4000 cilvēku.
Vienlaicīgi Obama atzinis, ka robežu slēgšana triju epidēmijas visvairāk skarto Āfrikas valstu pilsoņiem, visticamāk, nenesīs gaidītos rezultātus, jo Libērijas, Gvinejas un Sjerraleones pilsoņiem varot rasties vēlme meklēt dažādus apkārtceļus iekļūšanai ASV.
