Autonomās ieroču sistēmas ir tādas tehnoloģijas kā droni, tanki un citas iekārtas, kuras kontrolē dators, darbina mākslīgā intelekta sistēmas un ir ieprogrammētas atlasīt konkrētus mērķus un uzbrukt tiem bez cilvēka kontroles.
Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī mākslīgā intelekta ieroču aizliegumu pieprasa vismaz 28 valstu valdības. Savukārt ASV un arī Krievija ir bloķējušas jebkādas iniciatīvas, lai veidotu juridiski saistošus nolīgumus autonomo ieroču jomā.
Arī citas militārās lielvaras, tostarp Ķīna, Izraēla, Dienvidkoreja un Lielbritānija, savā starpā sacenšas, attīstot šāda veida ieroču sistēmas. Ķīna septembrī paziņoja, ka tā atbalsta pilnībā autonomu ieroču aizliegšanu, taču precizēja, ka Pekina ir tikai pret to izmantošanu kaujas laukā, nevis šādu ieroču ražošanu un attīstību.
Novembrī Ženēvā notika Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencijas dalībvalstu sanāksme. Diplomāti tajā nespēja vienoties par saistošu kopēju pieeju šiem jautājumiem un nolēma sarunas par letālo autonomo ieroču sistēmām vai pilnībā autonomiem ieročiem turpināt vēl nākamos divus gadus.
Diplomātu vidū gan tika pausts sarūgtinājums par to, ka nākamie divi gadi tiks pavadīti nesaistošās sarunās tā vietā, lai koncentrētos konkrētam juridiskam darbam. Kā viena no vaininiecēm tiek minēta Krievija, kuras dēļ šīs un citu sanāksmju darbakārtībās vairākkārt veiktas izmaiņas.
Nevalstiskā organizācija ar nosaukumu „Kampaņa, lai apturētu robotus slepkavas” arvien aktīvāk mudina valstis apsvērt iespēju pilnībā apiet konvenciju, tā vietā panākot vienošanos par atsevišķu līgumu.
Uz šādu ieroču sistēmu radītajiem draudiem norāda Džodija Viljamsa, kas pārstāv nevalstisko organizāciju cīņā par brīvu pasauli no mīnām: „Roboti – slepkavas vai letālas autonomās ieroču sistēmas, sauciet tos, kā vēlaties, pārkāpj morālus un ētiskus apsvērumus.
Tiem nedrīkst ļaut pastāvēt, un tie nedrīkstētu tikt izmantoti kaujās vai jebkāda citā veidā.”
Nesen notikušajā Parīzes miera konferencē ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs atkārtoti aicināja noslēgt jaunu starptautisku līgumu, lai aizliegtu šādas ieroču sistēmas. Viņš norādīja, ka mašīnas, kurām ir vara un rīcības brīvība nogalināt bez cilvēka iejaukšanās, ir politiski nepieņemamas un morāli nicināmas.
Arī Eiropas Savienība meklē veidus, kā aizliegt vai regulēt autonomas ieroču sistēmas. Pagājušajā gadā bloks pieņēma rezolūciju par tā dēvētajiem „robotiem-slepkavām”, aicinot noteikt starptautisku aizliegumu tādu ieroču izstrādei, ražošanai un lietošanai, kuri nogalina bez cilvēku līdzdalības. Tomēr bloka likumdevēji pašlaik meklē veidus, kā šajā jomā noteikt konkrētas robežas un standartus.
Arī eksperti norāda, ka tehnoloģiju attīstība jau varētu būt pavirzījusies pārāk tālu, lai ieviestu pilnīgu aizliegumu. Tādēļ būtu jānosaka regulējoši pasākumi.
Organizācijas „Starptautiskā kampaņa par kodolieroču iznīcināšanu” veiktā aptauja desmit Eiropas valstīs liecina – trīs no četriem eiropiešiem vēlas, lai viņu valdība strādātu pie starptautiska līguma, kas aizliegtu letālas autonomās ieroču sistēmas.
