Pagājušajā nedēļā Šveices pilsētā Ženēvā norisinājās ANO organizētā Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencijas dalībvalstu sanāksme. Cita starpā 125 valstu diplomāti diskutēja par iespēju uzsākt sarunas, lai izstrādātu juridiski saistošu dokumentu, kas ierobežotu autonomo ieroču sistēmu, kuras vēl sauktas par robotiem-slepkavām.
Atšķirībā no parastajiem ieročiem, kurus vada cilvēki, autonomie ieroči var darboties bez cilvēku iesaistīšanās, skaidroja cilvēktiesību organizācijas „Human Rights Watch” (HRW) pārstāvis Stīvs Gūss.
„Tās ir ieroču sistēmas, kas ir spējīgas darboties bez būtiskas cilvēku kontroles. Tas nozīmē, ka nevis cilvēki, bet ieroču sistēmas pašas izvēlas mērķi un nolemj, kad nospiest mēlīti. Nevajadzēs cilvēkus, lai veiktu šīs funkcijas, mākslīgais intelekts aizstās karavīrus kaujas laukā,” Gūss skaidroja intervijā televīzijas kanālam „Euronews”.
„Mēs uzskatām, ka tas pārkāpj morāles robežu. Mums ir morālas un ētiskas dabas jautājumi par šo tēmu, mums ir juridiski jautājumi, mums ir jautājumi, kas ir saistīti ar starptautiskās drošības destabilizāciju.
Ir tik daudz iemeslu, kāpēc robotiem-slepkavām nekad nevajadzētu rasties, un jebkurš no aspektiem ir pelnījis aizliegumu, preventīvu aizliegumu. Tie ir ieroči, kas joprojām ir izstrādes stadijā. Mums ir iespēja nepieļaut to nonākšanu valstu bruņojumā,” sacīja Gūss.
Septembrī izdevums „The New York Times” vēstīja, ka 2020.gada novembrī Irānas vadošo kodolzinātnieku Mohsenu Fahrizadi nogalināja ar Izraēlā radītu robotu-slepkavu. Bet martā ANO ziņoja, ka Lībijā, iespējams, ir noticis pirmais autonoma drona uzbrukums.
Tas nozīmē, ka atsevišķas valstis savus autonomos ieročus jau izmēģina militārās operācijās.
ANO Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencija aizliedz vai ierobežo tādu parasto ieroču izmantošanu, kas tiek uzskatīti par ārkārtīgi postošiem. Eksperti uzskata, ka konvencija būtu jāattiecina arī uz ieročiem, kurus vada mākslīgais intelekts. Viņi baidās, ka viedo militāro sistēmu parādīšanās melnajā tirgū radīs milzīgu apdraudējumu cilvēcei.
Tomēr Ženēvā notikušās sarunas nebija sekmīgas. HRW pārstāvis Gūss norādīja uz atsevišķām valstīm, kuras bloķē centienus panākt starptautisku juridisku ietvaru autonomo ieroču izstrādei un izmantošanai.
„Vairākums valstu, kuras apspriež šo jautājumu ANO, nepārprotami atbalsta jaunu likumu, jaunu juridiski saistošu dokumentu, līgumu vai protokolu. Bet ir dažas valstis, kas iebilst. Un, pirmkārt, tās ir Krievija, ASV, Izraēla un Indija. Nav nejaušība, ka šīs ir tās pašas valstis, kuras ir pavirzījušās vistālāk robotu-slepkavu izstrādē,” sacīja Gūss.
Šīs valstis iebilst pret jebkādiem saistošiem vai nebrīvprātīgiem ierobežojumiem autonomu ieroču izstrādē, jo baidās, ka, ja tās pašas nevarēs izstrādāt šādus ieročus, to varēs viņu ienaidnieki.
ANO diskusijas par nepieciešamību regulēt autonomo ieroču izmantošanu norisinās jau kopš 2014. gada, taču līdz šim tās ir virzījušās ļoti lēni, Gūss stāstīja: „Tas galvenokārt ir saistīts ar šīm valstīm, kas nevēlas virzību uz juridiski saistošu instrumentu. Taču Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencija nav vienīgais veids, kā īstenot juridiskos noteikumus attiecībā uz šiem nākotnes ieročiem. Saistībā ar mīnām un kasešmunīciju mēs redzējām, ka valstis spēj iziet ārpus Apvienoto Nāciju Organizācijas robežām un apvienot spēcīgu valstu grupu, lai pilnībā aizliegtu šos ieročus. Tāpat varētu izdarīt arī attiecībā uz robotiem-slepkavām.”
Diskusijas par to, vai beidzot ir nepieciešams uzsākt sarunas par autonomo ieroču izmantošanas ierobežošanu, turpināsies nākamgad. Tikmēr militāri attīstītās valstis turpinās uzlabot savus robotus-slepkavas, norādījuši autonomo ieroču pretinieki.
