Iepriekšējais mēģinājums saskaņot deklarācijas tekstu 2003. gadā beidzās bez rezultātiem. Valstis nevarēja rast kompromisu jautājumos par bērnu seksuālo audzināšanu, abortu pieļaušanu un sieviešu tiesību prioritāro statusu attiecībā pret tradīcijām un reliģiskajām normām.
15. martā ANO dalībvalstu atbalstu ieguvušais dokuments aicina valstis atturēties no atsaukšanās uz tradīcijām, paražām un reliģiskajiem principiem, lai attaisnotu vardarbību pret sievietēm. Deklarācija apstiprina dzimumu līdztiesību un aicina ANO dalībvalstis veicināt bērnu seksuālo audzināšanu skolās, izveidot sistēmu ārkārtas palīdzībai vardarbības upuriem un stingrāk sodīt par noziegumiem, kuru pamatā ir dzimumu aizspriedumi. No dokumenta izņemti punkti, kuros skarti seksuālās orientācijas jautājumi.
Pirms 17 lapaspušu plašā dokumenta pieņemšanas spraigās diskusijās tika aizvadītas divas nedēļas. Rezultātā dokumentu parakstījuši visu 193 ANO dalībvalstu pārstāvji.
Lielāko pretestību dokumenta apspriešanas procesā izrādīja Ēģipte, kuras valdošā politiskā kustība "Musulmaņu brālība" dokumentā saskatīja islāma noteikto ģimenes pamatu principu graušanu. Ēģipte ierosināja labot dokumentu, iekļaujot tiesības katrai valstij pašai noteikt dokumenta pieņemšanu pēc šīs valsts tradīcijām un likumiem. Lai gan Ēģiptes ierosinājums neguva citu valstu atbalstu, Ēģiptes delegācija nebloķēja dokumenta apstiprināšanu.
Aģentūra „France-Presse” norāda, ka pretenzijas pret deklarāciju bijušas arī citām musulmaņu valstīm, piemēram, Lībijai, Sudānai un Irānai. Iebildis arī Vatikāns un Krievija. Minētās valstis aicināja mīkstināt atsevišķus formulējumus par abortu aizliegšanu un izvarošanas atzīšanu, ja sievieti seksuālai vardarbībai pakļāvis tās vīrs. Kompromiss tika rasts, citām valstīm atsakoties no vairākiem punktiem, kuri pastarpināti saistīti ar seksuālo minoritāšu aizsardzības jautājumiem.
